Novadu reforma nav ļāvusi būtiski samazināt administratīvos izdevumus

Izpētot situāciju Balvu, Bauskas, Madonas un Kuldīgas novados, situācija iezīmējas samērā līdzīga – apvienoti sociālie dienesti, pagastu pārvaldes, grāmatvedības un citas nodaļas. Vienlaikus, vairums strādājošo darbu saglabājuši.

“Tādas ļoti lielas darbinieku atlaišanas mums nav bijušas. Tur, kur skar mazliet tās izmaiņas – tā ir grāmatvedība, kur centralizējot grāmatvedību varbūt nav tik daudz tie grāmatveži vajadzīgi. Patiesībā būtiskākais ir izmaiņas vadībā, jo līdz šim katrā pašvaldībā bija izpilddirektors, šobrīd ir vajadzīgs viens izpilddirektors,” saka Kuldīgas novada priekšsēdētāja Inga Bērziņa (“Kuldīgas novadam”).

“Bija darbinieki, kas izmantoja šo te pārejas periodu un nepārjaunoja līgumu, saņēma kompensācijas un aizgāja citā sektorā strādāt. Bija darbinieki, kas negribēja jaunām prasībām atvērties un strādāt intensīvāk,” teic Bauskas novada priekšsēdētājs Aivars Okmanis (NA).

Reforma nenoliedzami likusi pašvaldībām apvienot iestādes un mazināt tajās strādājošo skaitu. Lai gan varētu šķist, ka darbu nācies zaudēt teju simtiem cilvēku – realitātē aiziet nācies vien dažiem desmitiem, jo daudz kur darba apjoms ir pat pieaudzis. Piemēram, Kuldīgā darbu zaudējuši gandrīz 10mit cilvēki, tikmēr Bauskā, Balvos un Madonā šis skaitlis svārstās ap 20.

“Daudzi darbinieki, īpaši grāmatveži, paliek strādāt sestdienās, svētdien. Tas liecina, ka, vai nu ir slikta plānošana vai neefektīvs darbinieks. Ne pirmajam, ne otrajam es nepiekrītu, vienkārši tas darba apjoms ir tāds, ka cilvēks ir spiests strādāt arī brīvdienās. Ja kāds grib pierādīt, ka viņš var to darbu izdarīt ātrāk – lai nāk, strādā un lai Dievs viņam palīdz,” norāda Balvu novada priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs (“Latgales partija”).

Novados apgalvo – cerēt, ka reformas rezultātā tiks atlaista puse darbinieku, būtu muļķīgi, jo uzturāmo teritoriju un veicamo darbu mazāk nepaliek. Turklāt, administratīvais aparāts sastādot mazāk nekā 20mit procentus no kopējā darbinieku skaita. Vienlaikus, ieguvums ir tas, ka apvienošana ļāvusi darbā paturēt labākos speciālistus un izdevies nedaudz palielināt arī algas.

“Protams, ka veicot strukturālās pārmaiņas, pārskatām arī algu līmeņus un skatāmies, lai varētu pienācīgi samaksāt. Tas ir ļāvis pārskatīt algu līmeņus un pirmkārt, izlīdzināt starp teritorijām, jo 4 novadi apvienojoties, arī algu līmeņi bija dažādi. Pārsvarā pielīdzinājās pie augstākā, kas bija līdz šim,” pauž Madonas novada priekšsēdētājs Agris Lungevičs (LRA/LZS).

Kopumā vērtējot pirmo pusgadu, politiķi neslēpj, ka joprojām ir daudz neskaidrību. Vienlaikus, parādās arī pirmie ieguvumi, tostarp, iedzīvotājiem.

“Protams, ka lielāks novads ar lielāku budžetu dod lielākas iespējas gan fondus piesaistīt, jo mēs varam kvalificētākus speciālistus piesaistīt, kuri var sagatavot dokumentāciju un arī tas budžets ir lielāks. Teiksim, Alsungai vienai vispār ir ļoti grūti paņemt kādu lielāku aizņēmumu,” stāsta Kuldīgas novada priekšsēdētāja.

“Šos ieguvums varēs just jau no 1.septembra un var just arī no 1.janvāra šajā pabalstu apmērā, pabalstu daudzveidībā un sociālajā blokā ēdināšanas ziņā – to noteikti cilvēki jutīs, tas ir reāls reformas ieguvums, tam es piekrītu. Skaidrs, ka mēs liksim kopā jaunu tūrisma piedāvājumu ar mūsu jaunajiem objektiem, kas ir Madonas novadā, ar Ērgļiem, ar Cesvaines pili, Lubānu. Ņemsim ES naudu, kuru varēs paņemt un es domāju, ka tas attīstības indekss būs uz augšu,” prognozē Madonas novada priekšsēdētājs.

Novados apliecināja – optimizācija turpināsies un arī turpmāk tik izvērtēts gan administrāciju, gan novada kapitālsabiedrību darbs.

Pašvaldību lietu ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) uzskata, ka administrāciju mazināšanu lielā mērā ietekmējis arī domes politiskais sastāvs un deputātu spēja sadarboties savā starpā.

Vienlaikus ministrijā stāsta, ka nevienai pašvaldībai nav jāatskaitās par to, cik nodaļas likvidētas vai cik darbinieki atlaisti, jo katrā vietvarā situācija atšķiras un no malas nav iespējams pateikt, kādas tieši izmaiņas jāveic.

“Protams, mēs redzējām, ka ir pašvaldības, kuras apvienojās ar pietiekami asiem konkurējošiem politiskiem spēkiem un tur par šo procesu ir bijis vienoties daudz grūtāk. Šī ir pašu pašvaldību atbildība arī iedzīvotāju priekšā. Tas, ko mēs no ministrijas puses esam darījuši – mēs sagatavojām ļoti skrupulozas un detalizētas vadlīnijas, tajā skaitā par administratīvo struktūru izveidošanu,” teic Plešs.

Ministrs neslēpj, ka tieši ar administratīvā aparāta mazināšanu pašvaldībām līdz šim gājis visgrūtāk un par to ienākot visvairāk jautājumu. Nekādus būtiskus pārkāpumus līdz šim ministrija gan nav konstatējusi.