Protams, vispārzināma melu klasika ir Jaunās konservatīvās partijas priekšvēlēšanu solījumi, kurus var ietvert kodētā apzīmējumā "3x500". Savukārt šobrīd ir populāri melot par valdības panākumiem centienos darīt visu iespējamo, lai apkarotu vīrusa pandēmiju, kā arī par vakcinēšanas "veiksmes stāstu". Valdošā koalīcija melo gan Valsts prezidentam, gan Satversmes tiesai, gan masu mēdijiem, gan sabiedrībai kopumā. Šodien tas nevienu vairs pat nebrīna. Turklāt samelot trīs reizes pēc kārtas nav nekas īpašs, ko apliecina daži vienkārši piemēri pašvaldību darbības jomās, par kuriem es rakstīšu šā raksta turpinājumā. Protams, varētu par meli nosaukt arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Artūru Tomu Plešu, jo pašvaldību pārraudzība ir viņa lauciņš, bet es izvairīšos to darīt, jo katra darbā var atrast kādu neizpildītu solījumu, ļaujot to vērtēt katram šā raksta lasītājam.
Par administratīvi teritoriālās reformas mērķa sasniegšanu (pirmie meli)
Stājoties vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā, Artūrs Toms Plešs solīja, ka "jaudīgas, modernas un cilvēkiem atvērtas pašvaldības ir viens no administratīvi teritoriālās reformas mērķiem, un tas ir arī mans redzējums par līdzsvarotāku valsts attīstību". Viņš arī pieminēja, ka viņa prioritātes ministra darbā būs administratīvi teritoriālās reformas ieviešana, kas ļaus nodrošināt līdzvērtīgus un kvalitatīvākus pakalpojumus iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu dzīvesvietas, tostarp izglītību un sociālos pakalpojumus. Tāpēc no Pleša apsolījumiem izriet, ka jau šovasar, noslēdzoties jauno pašvaldību domju vēlēšanām, iestāsies vispārēja panaceja un leiputrija.
Jāatzīst, ka tāds arī bija Saeimas mērķis, kad tā lēma īstenot administratīvi teritoriālo reformu, jo 2019. gada 21. martā Saeimas pieņemtajā paziņojumā "Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu" tika nolemts "turpināt 1998. gadā iesākto teritoriālo reformu un līdz 2021. gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām". Tādējādi šajā Saeimas paziņojumā tika akcentēta vajadzība uzlabot pašvaldību sniegtos pakalpojumus un padarīt tos vietējām kopienām finansiāli izdevīgākus. 1998. gada reformas turpinājums likumā jau bija uzrakstīts, tā bija apriņķu izveide, turklāt par teritoriāli lielu pašvaldību izveidi Saeimā netika diskutēts. Tomēr izpildījums bija ārpus jebkuras kritikas.
Pašvaldību reformas likums (esošais Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums) Saeimā tika skatīts Administratīvi teritoriālās reformas komisijā, kuras vadītājs bija tieši Plešs. Esot šīs komisijas loceklis, es vairākkārt Plešam jautāju, kā jauno novadu pašvaldību teritorijās izmainīsies pašvaldības pakalpojumi un to izmaksas? Saeimas komisijas sēdēs es uzdevu precīzus jautājumus gan par bērnu nokļūšanu uz skolu teritoriāli lielās pašvaldību teritorijās, gan par komunālo pakalpojumu pieejamību un to izmaksām, gan par sociālo pabalstu sistēmu izmaiņām un to salāgošanu jaunās teritorijās, bet nesaņēmu uz tiem atbildes pēc būtības. Visos gadījumos bija viena universāla atbilde, ka par to lems jauno pašvaldību domes. "Jaudīgas pašvaldības" pamatojot to ar budžeta pieaugumu neiztur nekādu kritiku, ja Valdība apvienotu visas ministrijas un izveidotu divas, tām arī būtu lieli budžeti, bet tas nenozīmētu automātiski, ka visi ceļi uzreiz būs bez bedrēm, bērnudārzos nebūs rindas, pensionāriem cienīgas pensijas utt. Savus jautājumus es atkārtoti uzdevu ministra Pleša vadītās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvjiem 2021. gada 24. februāra Saeimas Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijas sēdē, lūdzot uzrādīt pašvaldību pakalpojumu un to izmaksu pētījumus, un saņēmu, manuprāt, šokējošu atbildi, ka šādi pētījumi nav veikti un tādi arī nav iecerēti. Tāpēc diemžēl nepiepildīsies iedzīvotāju cerības pirms pašvaldību vēlēšanām uzzināt par visiem tiem uzlabojumiem, ko tiem dos administratīvi teritoriālā reforma, nemaz nerunājot par ministra solījumu par izglītību un sociālos pakalpojumu uzlabojumiem piepildījumu, kas būtu balstīti analīzē un faktos. Atļaušos pat apgalvot, ka, ja šo jautājumu šodien uzdotu Ministram, tad atbilde būtu, ka par to lems jaunās domes, jaudīgas pašvaldības utt. atsakoties no jebkādas atbildības par iepriekšējiem solījumiem. Tāpēc jāsecina, ka bez šādiem pakalpojumu pētījumiem administratīvi teritoriālās reformas rezultāts ir vienkāršā valsts administratīvo teritoriju kartes "pārzīmēšana", lai valdošā koalīcija ar sev tipiskiem melīgiem solījumiem mēģinātu sagrābt varu pašvaldībās.
Par reģionālās pārvaldes izveidošanu (otrie meli)
Politiķu meli par to centieniem izveidot reģionus, piešķirot tiem jēdzīgu kompetenci, ir ļoti vienkārši pierādāmi. Turklāt meļi ir visa valdošā koalīcija. No Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 14. panta izriet, ka valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai tiek izveidoti Kurzemes, Zemgales, Rīgas, Vidzemes un Latgales administratīvie reģioni, kuru statusu un darbības nosacījumus regulē atsevišķs likums. Šā likuma pārejas noteikumu 23. punktā ir noteikts, ka Ministru kabinets līdz 2021. gada 1. janvārim izstrādā likumprojektu par administratīvo reģionu izveidi Vidzemē, Latgalē, Kurzemē, Zemgalē un Rīgas reģionā valsts un pašvaldību kopīgo funkciju realizēšanai. Likumā noteiktais visiem ir skaidrs un saprotams.
Patlaban ir 2021. gada marta mēnesis un šādu atsevišķu administratīvo reģionu darbību regulējošo likumu šobrīd neviens pat nav sācis izstrādāt. Ir tikai pavisam "zaļš" Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas konceptuālais ziņojums "Par administratīvo reģionu izveidi", kurš kopš 2020. gada 2. oktobra ir pieejams ministrijas tīmekļa vietnē, par kura virzību nav nekādas skaidrības. Administratīvo reģionu izveide ir maz ticama. Atļaušos atgādināt, ka jau 2020. gada nogalē "Latvijas Avīzes" žurnāliste savā publikācijā "Vai valdības partiju politiķi sāk kāpt nost no koka, kurā paši administratīvi teritoriālās reformas pieņemšanas laikā uzkāpa?" uzrakstīja manu viedokli, ka administratīvie reģioni nekad netiks izveidoti, neskatoties uz likumā pielemtu obligātu tiesību normu. Papildus tam šajā publikācijā tika citēts Jaunās konservatīvās partijas līderis Bordāns, kurš norādīja, ka "administratīvo reģionu izveide bija viens no kompromisiem, kāpēc Jaunā konservatīvā partija piekrita nobalsot par administratīvi teritoriālo reformu". Tādējādi meli valdošajā koalīcijā ir sasnieguši jaunu horizontu, jo normāla prakse ir melot ne tikai sabiedrībai, bet arī saviem tiesiskuma koalīcijas partneriem. Tomēr nesaskaņas valdošajā koalīcijā, kā arī tas, kurš kuru ir uzmetis, mani neinteresē, bet satrauc tas, ka diemžēl šādas kaitīgas rīcības rezultātā joprojām saglabāsies prakse, ka ES fondu finansējumu sadalīs Rīgā, nedomājot par valsts perifērijas vajadzībā, saglabāsies haoss augstskolu un slimnīcu pārvaldībā, tiks haotiski plānoti sabiedriskā transporta maršruti un ceļu remonti. Ministrijas joprojām nav gatavas dalīties nedz ar funkcijām, nedz ar to finansējumu.
Par modernu un laikmetīgu pašvaldību pārvaldību jaunajā Pašvaldību likumprojektā (trešie meli)
Ministrs savā "apstiprināšanas runā" Saeimā norādīja, ka pašvaldību reforma ietver arī solījumu sniegt mērķtiecīgu atbalstu pašvaldībām, lai "Latvija var lepoties ar spēcīgiem un moderniem reģioniem, laikmetīgu pārvaldību un plašāku sabiedrības iesaisti - to nodrošinās pašvaldību pārvaldības reforma jeb jaunais Pašvaldību likums". Tāpēc atkal ir jāsecina, ka vārdos viss ir skaisti, bet darbos jāatzīst, ka tā ir bijusi tikai tukša runa.
Turklāt saistībā ar jauno Pašvaldību likumprojektu meli ir sasnieguši jaunu ciniskas mānīšanās līmeni, jo ir ticis samelots arī Valsts prezidentam Egīlam Levitam. Šo likumprojektu ir plānots apstiprināt 2021. gada 4. marta Ministru kabineta sēdē, un virzīt izskatīšanai Saeimai. Paredzu, ka valdības sēdē ir sagaidāma raksturīgā koalīcijas pompozā un saturiski tukšā lielīšanās par šī likumprojekta augsto kvalitāti un steidzamo vajadzību. Tikmēr realitātē jebkurš rūpīgs likumprojekta lasītājs un pašvaldības lietu pārzinātājs nespēs saskatīt nevienu ievērojamu uzlabojumu, kas turpmāk sekmēs pašvaldību pārvaldības uzlabojumus. Piedāvātais likumprojekts ir tikai esošā likuma "Par pašvaldībām" tiesību normu "pārformulēšana", lielākajā gadījumā veicot esošos pantu "summēšanu vai dalīšanu". Jāatzīst, ka šādām manipulācijām ar esošā likuma pantiem nav liela ļaunuma, ja neskaita Saeimas deputātu laika tērēšanu, kad būtu vajadzība lemt par iedzīvotāju vajadzībām vīrusa pandēmijas laikā. Ir saprotama valdošās koalīcijas vēlme formāli, lai sabiedrībai vismaz demonstrētu darba fikciju, pieķerties pašvaldību darbības pamatlikumam. Tomēr ir nožēlojami, ka likumprojektā nav nekā par jauno un teritoriāli lielo novadu pašvaldību pārvaldību, apstiprinot manas bažas par nomaļu efektu veidošanos Latvijas lauku pašvaldībās. Likumprojekta jaunās nodaļas par sabiedrības līdzdalību pašvaldībā ir vāji izstrādātas, nesniedzot atbildes uz būtiskiem jautājumiem. Novārtā ir atstāts vietējo referendumu jautājums. Protams, nedrīkst nepieminēt arī kārtējos melus, kas saistīti ar pagastu pārvaldību. Proti, virzot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, valdošās koalīcijas partijas Valsts prezidentam solīja veidot "nulles līmeņa" pašvaldības. Ar to tika saprasta īpaša pagastu pārvaldība sistēmas izveide, kurā pašvaldības darbā aktīvi piedalās pagastu iedzīvotāju kopienas. Valsts prezidents īpaši uzstāja, ka šo iedzīvotāju pārstāvjus būtu jāievēl vēlēšanās, kā arī tiem ir jābūt apveltītiem ar pienācīgu kompetenci. Jaunajā Pašvaldību likumprojektā (un arī pašvaldību vēlēšanu likumā) nekas nav minēts nedz par šādām iedzīvotāju pārstāvju vēlēšanām, nedz par to ievērojamo kompetenci. Atļaušos apgalvot, ka Valsts prezidents paliks ar "garu degunu", jo likumprojekts šajā sadaļā būtiski nemainīsies. Domāju, ka par to mēs visi drīz varēsim pārliecināties, kad valdošās koalīcijas politiķi sāks stāstīt, ka šāds priekšlikums šobrīd nav pieņemams.
Šā raksta nobeigumā es gribētu lasītājus aicināt piedalīties jauno pašvaldību vēlēšanās un, stāvot pie vēlēšanu urnām, atcerēties par visiem tiem meliem, kurus ikdienā tik spilgti demonstrē valdošās koalīcijas politiķi, apliecinot, ka tiem ir nieks samelot arī desmit reizes pēc kārtas, apgāžot Svifta pieņēmumu par racionālām melu robežām. Savukārt koalīcijai atgādināšu Senajā Romā ievērojamā oratora Kvintiliāna savulaik sacīto, ka: "Melim vajadzīga laba atmiņa", jo man nebūs grūti un es arvien atgādināšu visus tos solījumus, ko valdošā koalīcija apsolīja Latvijas sabiedrībai.
