Vitas Jermolovičas par izrādi “Kareņins” (28.04.2019.)

Anna Kareņina ir viens no man vismīļākajiem Ļeva Tolstoja darbiem, to esmu lasījusi, skatījusies dažādu valstu režisētās filmas, teātra izrādes, baletus utt.

/Foto: Marko Rass/

DŽ.DŽ. DŽilindžers piedāvā savu pēc Sigareva režisētu darbu, un jāsaka ļoti labu izrādi, kas no pirmām izrādes minūtēm apbūra ar skatuves plašumu, ļoti interesantu scenogrāfiju, tērpiem, gaismām un mūziku. Anna Kareņina  Leldes Dreimanes izpildījumā ir sievišķīgi pareiza, bez kaisles, bet toties tik skaista, ka nevar nolaist no viņas acis. Aleksejs Kareņins, man ļoti mīļš aktieris Ģirts Ķesteris, ir bezkaislīgs, vecišķs kungs, kuram pietrūksts dižciltīgas stājas, prāta un sirds elegances, žēl, bet tas nav mans iedomu Kareņins, varbūt man traucē stereotipi par šo personāžu. Toties urā aplausus un manu sajūsmu ir izpelnījusies Lidijas Ivanovnas atveidotāja Dārta Daneviča, tiešām ļoti laba aktierspēle, personāžs ir precīzi atspoguļots līdz sīkākai niansei, lūpu sakodienā un uzaču uzraušanā. Vronskis, kā jau Vronskim pienākās, seksīgs, gribošs un varošs un tas bija Gints Andžāns. Ļoti interesanti arī likās Serjožas dažada veida uznākšana uz teātra skatuves gan lelles veidolā, gan puikas, ko Rūdis Bikšus lieliski nospēlēja. Prieks par Kareņinu uz Dailes teātra skatuves, gribu tikai novēlēt radošai komandai, lai zāle ir pilna.