Vita Jermoloviča par izrādi “Māte” (02.02.2020.)
Tagad varu teikt, ka esmu redzējusi visas trīs Floriana Zellera izrādes, kas ir uzvestas Latvijā. Lieliski, ka šie darbi bez robežām par cilvēku iekšējām un bieži nesaprotamajām dvēseles dzīlēm ir uz skatuves. Vienmēr sāp un ik reizi es jūtos laimīga, ka mani tas nav piemeklējis. Neizsakāms prieks bija redzēt uz skatuves Lilitu Ozoliņu, viņas jutekliskums, iznīcinošās sāpes par pazaudēto dzīves jēgu, liek raudāt. Cildeni savu lomu iznesa Kaspars Dumburs un Inita Sondore, bet Pētera Liepiņa atveidotais tēls asociējās ar manu stereotipu par šo aktieri, kas nevar nodarīt pāri savam tuvākajam. Viņš ir par mīļu un labu šim melīgajam varmākam. Paldies Intaram Rešetinam par šiem trīs darbiem - Tēvs, Dēls, Māte. Un vēl gribu pateikt, ka visās trijās izrādēs kāds izgāja no zāles, jo tas skāra personīgi šo cilvēku, kuram sāp.
/Foto: Mārcis Baltskars/