Dana Zālīte par izrādi “Trīs šūpolēs” (15.11.2019.)
Režisors Nikolajs Korobovs, kas latviešu teātra skatītājiem ir pazīstams kā kādreizējais Rīgas Krievu teātra aktieris, Kamerzālē iestudējis savu debijas izrādi Dailes teātrī “Trīs šūpolēs”. Šo Luidži Lunari mistisko komēdiju varētu uzskatīt par absurda komēdijas lielisku piemēru.
Trīs iepriekš nepazīstami vīrieši satiekas vienā telpā – telpā ar trim dažādām adresēm un ieejām. Katrs tajā ierodas ar savu mērķi un uzdevumu. Viens ir uzņēmējs, otrs - armijas kapteinis, bet trešais - profesors. Viņi ir dažāda vecuma, katram ir sava pieredze, nodarbošanās un skatījums uz dzīvi.
Laikā, ko viņi pavada kopā, notiek neticami daudz absurdu lietu, tādu, kurām atrast racionālu izskaidrojumu nav iespējams. Šajā neiespējamību virpulī atklājas katra spilgtākās rakstura iezīmes, vēlmes un vajadzības. Neviens negrib otram piekāpties un atzīt, ka citam būtu taisnība.
/Foto: Gints Ivuškāns/
Uzņēmēja lomā iejūtas Artūrs Dīcis. Viņa tēls ir viegli sarkastisks, ironisks, nepakļāvīgs, tāds, kas izliekas labāks nekā patiesībā ir. Daiņa Gaideļa armijas kapteinis ir izrādes komiskākais tēls. Organiski un dabiski padodas katra viņa darbība, īpaši izceļot “anekdotes” epizodi. Kārļa Zāles profesors ir visracionālākais no iesaistītajiem tēliem. Viņš visu cenšas izskaidrot maksimāli loģiski, iespējami un pietuvināti realitātei. Visam pa vidu ir Leldes Dreimanes Sieviete. Te parādoties baltā, te melnā tērpā, viņa ir gan kā abstrakts tēls (Dievs, Nāve), gan reāla personība (apkopēja).
Īpaši jauzteic Egijas Abarovičas horeogrāfija, kura lieliski papildina izrādes kopējo noskaņu. Kristiana Brektes scenogrāfija veidota tumšos toņos ar vairākām spilgtām detaļām – pulksteni pie sienas, kurš neiet, tablo virs durvīm, kurā visu laiku mainās burti vai cipari, “WC”, kurš telpu apvienošanas kartībā, ir tajās pašās durvīs, kur skatītāju izeja.
Bet par ko tad īsti bija pati izrāde? Par cilvēkiem nestandarta situācijās, abstraktos notikumos, pilnīgi nereālos stāstos… “Trīs šūpolēs” savijas gan ikdienišķais, gan mistiskais un reliģiskais. Tā jau ir - atliek vien nokļūt slēgtā telpā un katra “šūpoles” sāk kustēties dažādos virzienos.