Muzeju vērtības, cilvēku portreti un ziedu kompozīcijas ir tikai dažas no vairāk nekā 40 Vadima Briskina privātkolekcijas hologrammām, kas pirmo reizi vienkopus aplūkojamas arī Latgales Kultūrvēstures muzejā. Hologrāfijas māksla vērsta gan uz iekšējo – iedomāto, gan ārējo – reālo pasauli.
„Hologramma – tā ir gaismas jūtīga plāksne, uz kuras vērojama divu staru parādīšanās: uz objektu un no objekta,” skaidro izstādes veidotāja Irina Timofejeva. „Tad to plāksni attīsta un mēs redzam melnu stiklu, līdzīgu spogulim. Un, lai hologramma būtu redzama, to ir jāizgaismo.”
Ienākot izstāžu zālē, šķiet, ka skatam paveras pilnīgi cita pasaule vai pat dimensija. To apstiprina izstādes veidotājs Anatolijs Maksimovs, uzsverot, ka tieši straujā inženierzinātņu izaugsme ietekmējusi arī hologrāfijas mākslas attīstību.
Iepazīties un izzināt hologrāfijas mākslas pasauli Latgales Kultūrvēstures muzejā varēs vēl līdz pat 11. aprīlim.