Kristīne Neļubina par izrādi “Purva bērni” (03.10.2019.)
Novilkt robežas
Cilvēks, cilvēcīgs, civilizēts. Šķietami līdzīgi,
taču vienlaikus arī dažādi pielietojami vārdi, kuri noteiktos apstākļos var
kļūt par antonīmiem. Dailes teātra Purva
bērni caur brutalizētas nākotnes prizmu ļauj pārdomāt šo vārdu definīcijas
dažādās kombinācijās un aspektos.
Purvs – vieta, kurā noglabā netīkamo un vispārīgiem standartiem neatbilstošo, no kā jāsargā ne tikai acis, bet arī robežas. Skatītājs vēro divas pasaules – pirmo, kas definēta kā skaista un perfekta, un otro – kā neglīta un kropla. Lai gan skatuves mākslinieks parūpējies par to, lai robežas starp abām pasaulēm ir novilktas skaidri, izrādes tēli neļauj tām atdalīties pavisam. Tikai skatītājs varēs novērtēt, kura pasaule tam šķitīs pieņemamāka.
Izrādē varētu saskatīt dažādas esences. Par cikliem, kad civilizētais degradējas, bet degradētais – kļūst civils. Klasiskais stāsts par citādā izstumšanu, bet tai pat laikā iekārošanu un izmantošanu savtīgiem mērķiem. Par to, ka uzvara var vienlaicīgi arī kļūt par zaudējumu.
/Foto: Artūrs Pavlovs/
Ja skatām stāstu burtiskā nozīmē, tas savā ziņā ataino dažādus pasaulē notiekošos konceptus – arī tagad bieži vien tradicionālajos medijos vērojam ko tādu, ko pārnestā nozīmē varētu nosaukt par pornogrāfiju. Jo skatīties ko nopietnu – kā teiktu Akvelīna Līvmane (“Mātes” lomā): “Tam nav nekādas jēgas”.
Un, jā, izrādē tiek izmantotas projekcijas, kas skatāmas vecumam 16+, kā arī izmantoti visai spēcīgi elementi, kas daudzos skatītājos varētu raisīt visai pretrunīgas izjūtas. Katrā ziņā tas būs interesants piedzīvojums, ko skatīt kopā ar daudziem, svešiem cilvēkiem.
Lai nenāktos vilties, jāvērtē savs šoka slieksnis; ne velti Dailes teātra mājas lapā ir norāde “16+”. Tādēļ jābūt atbildīgam – jālasa recenzijas un apskatus!