Tiesa gan, tas, kādus nodokļus ieviest un kādus izdevumus samazināt, ir "vienošanās, atbildības sajūtas un veselā saprāta jautājums", piebildis valdības vadītājs.
Kā ziņots, prezidente trešdien iebilda pret iespēju ieviest abus minētos nodokļus, bet atzina, ka Lietuvai ir svarīgi ierobežot izdevumus un paplašināt nodokļu bāzi, aicinādama valdību iegrožot ēnu ekonomiku. "Tieši tāpēc jau es pirms gada neieteicu aizņemties no SVF, lai Lietuva varētu paturēt iespēju pati lemt, kādā ceļā tikt galā ar savu budžeta deficītu," viņa sacīja.
Pēc premjera teiktā, ar ēnu ekonomikas ierobežošanu valdība cer budžetā ieņemt 500 miljonus litu (102 miljonus latu), bet divu gadu laikā būtu vajadzīgi četri miljardi, lai Lietuva izkļūtu no parādiem un varētu ieviest eiro. Viņš paudis šaubas, vai tas iespējams bez jaunu nodokļu ieviešanas.
"Ja šādā situācijā, kāda veidojas Eiropā un pasaulē, mēs domāsim, ka varam neko nedarīt, ātri vien varam nonākt tur, kur šobrīd ir Grieķija," Kubiļus teikto citē Lietuvas televīzija.
Premjers norādījis, ka tuvākajā laikā valdībai, Seimam un prezidentei jāpanāk vienošanās, kādā veidā divu gadu laikā samazināt budžeta deficītu.
Kā skaidrojis Kubiļus, vienu miljardu litu var cerēt iegūt ekonomikas atveseļošanās rezultātā, vēl aptuveni pusmiljardu, kā jau teikts, ierobežojot ēnu ekonomiku, bet vēl trūkst 1,5-2 miljardu litu, un tas nozīmē, ka vai nu jāievieš jauni nodokļi, vai jāsamazina izdevumi.
Tikmēr Seima vicespīkere Virgīnija Baltraitiene iepriekšējā dienā izteicās, ka valdības runas par iespējamiem jauniem nodokļiem "sēj sabiedrībā haosu un paniku", taču valdība nav veikusi pētījumus, lai noteiktu, kādi nodokļi un cik lielā apmērā būtu vajadzīgi un kādas sekas varētu būt nodokļu paaugstināšanai.