Armands Krauze: Obligātās sociālās iemaksas būs skarbs trieciens lielai sabiedrības daļai

Viss velk uz to, ka vakcinēšanās pret Covid-19 būs obligāta atsevišķās profesijās, bet pēc tam varbūt arī obligāta visiem. Kā vērtējat konceptuālo vienošanos valdībā, ka varētu dot darba devējiem tiesības atbrīvot no amata darbiniekus, kuri līdz 15. septembrim nebūs ieguvuši Covid-19 sertifikātu?

Šī valdība savus solījumus nepilda, un kārtējo reizi tas ir redzams - savulaik stāstīja, ka vakcinācija nebūs obligāta, bet tagad lemj, ka būs obligāta gan.

Vakcinācija ir, lai cilvēks, kas ir vakcinēts, inficēšanās gadījumā nesaslimtu smagi. Vakcinācija viena pati nav risinājums - mūsu infektologi pauž, ka vakcinācija nenozīmē, ka vakcinēts cilvēks nepārnēsā slimību. Vienīgais, kas tik tiešām ir fakts, ka vakcinēti cilvēki nesaslimst tik smagi kā nevakcinētie. Par vakcināciju ir jāpasaka godīgi, ka tā nav, lai glābtu sabiedrību, bet tā ir tāpēc, lai glābtu atsevišķus cilvēkus un lai glābtu veselības aprūpes sistēmu. Un valdībai ir bailes, ka pie tā haosa, kuru tā ir ieviesusi veselības aprūpes sistēmā, nevarēs tikt galā ar kovidu.

Es, tāpat daudzi mani kolēģi, uzskatu, ka vakcinācija ir vajadzīga, lai cilvēki var pasargāties no smagas slimības gaitas, un vakcinācija ir jāatbalsta ar labvēlīgām, izskaidrojošām metodēm. Es pats esmu jau vakcinējies, bet man neviens to neuzspieda - es pats izvēlējos.

Pašlaik pieaug spiediens, lai cilvēki iet vakcinēties, taču diezin vai viņi visi tā uzreiz ies vakcinēties, jo nedzird argumentus - ir tikai brutāls spiediens kā padomu laikos, ka jāiet uz maija demonstrāciju. Kad izsauca skolā pie zobārsta, tad bija jāiet pie zobārsta, ja lika vakcinēties, tad vakcinējās. Jautājumus neuzdeva. Diemžēl mūsu valsts sistēma ir pārņēmusi sliktākās lietas no padomju sistēmas. Ne velti dažu valdības politisko spēku tautā dēvē par “jaunajiem komunistiem”. Nu tad tagad šis jaunais komunisms tiek ieviests dzīvē.

Cilvēkiem pašiem vajadzētu apzināties, ko viņiem vajag, bet, ja uz viņiem spiež no augšas, tas rada pretreakciju.

Kā obligātā vakcinācija iet kopā ar cilvēktiesībām, ar demokrātijas vērtībām? Janvārī Eiropas Parlaments sprieda par šo tēmu, un tika pieņemta rezolūcija, ka nekādā gadījumā nedrīkst diskriminēt tos, kas negrib vakcinēties. Vēlāk gan Eiropas Cilvēktiesību tiesā ir bijis spriedums, ka rada precedentu, ka vakcinācija demokrātiskā sabiedrībā var būt obligāta...

Neviens jau nepavaicā, vai sabiedrība to vēlas. Ir sauklis, ka tas ir sabiedrības interesēs, un tā domā kāds ministrs. Mētāšanās no grāvja uz grāvi tik tiešām notiek - Eiropas Parlaments uzstāja, ka visām valstīm jāuzliek par pienākumu nenoteikt, ka vakcinācija pret Covid-19 ir obligāta, taču čehu ģimenes, kas sūdzējās par to cilvēku diskrimināciju, kas nav vakcinējušies, Eiropas Cilvēktiesību tiesā zaudēja. Tā lieta gan nebija par vakcināciju pret Covid-19, bet pret citām deviņām slimībām, pret kurām obligāti jāvakcinē bērni. Jā, iespējams, turpinājums var būt tāds, ka līdzīgs spriedums var būt arī par kovidvakcināciju.

Lai vai kā, vakcinācija ir vajadzīga pašam cilvēkam, un, ja viņš to apzinās, tad viņš to dara, bet, ja neapzinās, tad nedara.

No 1. jūlija ir stājušās spējā izmaiņas likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas noteic, ka paredzētās minimālās iemaksas ir obligāts maksājums, ko par katru sociāli apdrošināmo personu veic vismaz no valstī noteiktās minimālās mēneša algas. Kā vērtējat šīs izmaiņas?

Sekas būs graujošas lielai daļai valsts iedzīvotāju - nodokļu sloga ziņā Latvija jau tuvojas Zviedrijai, bet ienākumu ziņā esam tālu jo tālu pat no vidējā Eiropas Savienības līmeņa. Šī ir nevis rūpēšanās par valsti un iedzīvotājiem, bet vēršanās pret valsti un iedzīvotājiem. Es domāju, ka jāvēršas Satversmes tiesā - uzņēmējiem, iedzīvotājiem, deputātiem... Jo, kad cilvēki sajutīs, ko nozīmē šīs iemaksas, liela daļa aizbrauks projām. Tajā skaitā aizbrauks arī veselības aprūpes personāls, kas viegli dabūs labi apmaksātu darbu Vācijā un Norvēģijā.

Tā ir neieklausīšanās ekspertos, ekonomistos, uzņēmējos, un tas novedīs, ka cerētā plusa vietā no sociālā nodrošinājuma pāri paliks čiks.

Kā vērtējat Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pozīcijas pēc tam, kad novados ievēlētas amatpersonas?

ZZS panākumi ir labi, kas arī ir likumsakarīgi, jo, kamēr valdība rūpējas par nezin ko, ZZS politiķi novados rūpējas par saviem iedzīvotājiem - ZZS kopā vai Latvijas Zaļā partija, vai Latvijas Zemnieku savienība tagad vada 12 pašvaldības. Tā ir vairāk nekā ceturtā daļa no visām pašvaldībām, bet vēl ir pašvaldības, kurās ZZS piedalās vadībā kā partnere novadu koalīcijās. Tas nozīmē, ka ZZS ir strādājusi un iedzīvotāji šo darbu ir augstu novērtējuši.

Ir gan arī atsevišķi novadi, kuros valdību veidojošās koalīcijas partijas ar intrigām un shēmām ir pastūmušas malā pašvaldību vēlēšanu uzvarētājus - tādi gadījumi arī ir. Bet arī to, domāju, vēlētāji novērtēs, un nākamajās vēlēšanās shēmotāji zaudēs.

“Attīstībai/Par!”, kas taisīja reformu, kā redzams, tikpat kā neko nav ieguvusi - tā vada tikai trīs pašvaldības.

LZS ir pieprasījusi izglītības ministrei skaidrojumu par bērnu aizsardzību skolās no LGTB propagandas. Ko vēlaties dzirdēt no viņas?

Runa ir par mūsu sabiedrības neaizsargātāko daļu, mūsu un Latvijas kā valsts nākotni, mūsu bērniem, kuriem ir jāaug stabilā un drošā vidē. Šobrīd sabiedrībā dominējošā diskusija nav par minoritāšu tiesību aizsardzību, bet par bērnu aizsardzību, kuru uztvere, psihe var tikt ietekmēta izglītības procesā, ņemot vērā ministrijas bezdarbību vai pat atbalstu. Mēs kā konservatīvs spēks aicinām ministri un Jauno konservatīvo partiju skaidrot, kā partijas vadītā ministrija aizsargās bērnus un nodrošinās Bērnu tiesību aizsardzības likuma normu ievērošanu, aizliedzot skolās LGTB propagandu. Tāpēc rakstījām vēstuli izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei (Jaunā konservatīvā partija (JKP).

JKP sevi ir deklarējusi kā konservatīvu politisko spēku, tāpēc būtu loģiski, ka JKP aizstāvētu tādas vērtības kā, piemēram, Ungārija. Jo Ungārija jau neko neierobežo - tur nav runas par seksuālo minoritāšu cilvēktiesību aizskārumu vai diskrimināciju, bet par bērnu aizstāvēšanu pret uzbāzīgu LGTB propagandu, pret noviržu popularizēšanu un bērnu psihes traumēšanu.

Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) Latvijas vārdā parakstījis atklātu vēstuli saistībā ar Ungārijas likumu, ko Eiropas Komisija (EK) uzskata par tā dēvēto LGBTI (lesbietes, gejus, biseksuāļus, transpersonas un interseksuāļus) diskriminējošu.

Šo muļķību nevēlos pat komentēt. Tā ir vienkārši muļķība.

* * * * * * * * * *
Publikāciju apmaksā politisko partiju apvienība “Zaļo un zemnieku savienība”

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā