Tatjana Krolle par izrādi “Bīstamie sakari” (03.10.2019.)
No filmām, kas veidotas pēc šī romāna, man mīļāka ir “Valmons”, kas patīk vairāk kā “Bīstamie sakari”. Un, kā izrādījās, filma pārāk daudz ietekmēja manu iespaidu no izrādes – galvā visu laiku grozījās salīdzinājums. Pat atbraucot mājās noskatījos vēlreiz filmas beigas – tās ir pavisam atšķirīgas. Filma ir veidota viegla un uzjautrinoša, ar nelielu skumju piesitienu. Toties izrāde beidzās nopietni, režisors Valmona vārdos ielicis dziļo domu, ko es no viņa noteikti negaidīju.
Artūram Skrastiņam ļoti piestāv Valmona loma. Protams, viņš nav karstasinīgs skaistulis, bet, kā mēs redzam, pierunāt māk jebkuru sievieti. Ko tur runāt, es pati viņam ļautu to izdarīt. Izrādās, ka sapioseksuāļi jau 18. gadsimtā bija trendā. Viņa duets ar Rēziju Kalniņu ir lielisks, gaisā jūtama īsta mijiedarbība, kustība tandēmā, viņi ir uz viena viļņa.
/Foto: Mārtiņš Vilkārsis/
Izrādes stilistika atgādināja slaveno “Amadeju”, jo veidojis ir tas pats režisors. Ļoti gaumīgi tērpi, kas ir bieži redzams šajā teātrī. Interesanti mūzikas iestarpinājumi, tiesa gribējās tos pat spilgtākus, jaudīgākus un skaļākus.
Jā, nav ko tēlot pārgudru (to es pamatā saku sev), skatīties kaudzi ar filmām, lasīt daudz grāmatu un recenziju, lai nepazaudētu šo brīnišķīgu pārsteiguma efektu, kas teātrī bieži vien ir ļoti svarīgs un pat nepieciešams.
Tā ka daudz interesantāk būs skatīties tiem, kas nezin šo stāstu. Vai nu atļaujiet sev nesalīdzināt.