Tatjana Krolle par izrādi "Trīs šūpolēs“ (29.10.2019.)
Trīs vīrieši, būdami gandrīz ieslēgti vienā istabā uz veselu nakti, pie mistiskām sakritībām un neierobežota alkohola, sāk jautri jukt prātā. Izrādes stils ir izturēts, ritms ir labs, darbība pieaug ar katru brīdi. Pirmajā pusstundā "šūpoles” iekustās, nākošo stundu šūpojas ātrāk un augstāk, un tu gaidi: nu, nu, nu, tūlīt būs, kā tad tas viss atrisināsies? Bet iznākums ir negaidīts. Ilgi nevarēju to priekš sevis salikt pareizi galvā, vēl pārdomāju pēc tam. Kaut arī uzreiz var nolasīt noteiktus mājienus dekorācijās - gan redzētus ikonās burtus INRI, gan kaut kādu, vai nu āža, vai nu velna kāju, gan 13. māņticīgu stāvu. Bet, tomēr, pēc vispārējās jautrības visa uzveduma laikā, pāreja uz nopietnību notika pārāk negaidīti.
/Foto: Gints Ivuškāns/
Aktieru spēle ir brīnišķīga, plūstoša un organiska. Kamerzālē, kur aktieris ir izstieptās rokas attālumā, samelot neizdosies. Lugas gabalu, kad mans izrādes favorīts - Kapteinis (Dainis Gaidelis) - stāsta anekdoti, var ielikt kā atsevišķu klipu youtube, tas savāks kaudzi ar laikiem. Pat tie daži skatītāji, kas sēdēja visu laiku ar nopietnām sejām, šajā brīdī atkusa un sāka smaidīt. Visa darbība atsauca atmiņā kadru no “Briljantu rokas”, kad Mironova varonis tic puisim, kurš, kā viņam liekas, staigā pa ūdeni. Un arī atgādina krievu radošās grupas “Kvartets I” filmas, kurās to varoņi arī pavada dīvainas naktis slēgtās telpās. Pie šādiem apstākļiem domas pašas par sevi vēl ne tā var sagrozīties.
Tāpēc iesaku atnākt uz teātri pirms šīs izrādes laicīgi, iedzert bufetē vīna vai konjaka glāzīti, labāk pat divas, jo pārtraukuma nebūs, un izbaudīt šo jautro trakumu un organisko aktieru spēli. Jums pašiem jāizlemj - vai meklēsiet tajā filozofisku jēgu vai nē. Es priekš sevis to neatradu, bet absolūti nenožēloju, ka veltīju šai izrādei savu vakaru.