Augstākās tiesas mājaslapas Judikatūras sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros martā pievienoti sešpadsmit Administratīvo lietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēzes:
Tautas likumdošanas iniciatīvas īstenošanas ietvaros iesniegta likumprojekta satura un kvalitātes prasības

Pilsoņu kopuma iniciēts likuma grozījumu projekts ir likuma projekts. Tādēļ tam jāatbilst tiem pašiem kritērijiem, kuriem jāatbilst jebkuram normatīvajam aktam, lai tas būtu piemērojams. Likumprojekts, uzsākot tautas likumdošanas iniciatīvas īstenošanu, tiek virzīts noteiktā kārtībā līdz tā pieņemšanai Saeimā vai izlemšanai tautas nobalsošanā. Tādējādi likumprojekta saturam un kvalitātei jau sākotnēji jābūt tādai, ka tas ir tiesiski derīgs, lai par to balsotu Saeima vai tauta.

Centrālās vēlēšanu komisijas kompetence un tās robežas, pārbaudot iesniegtos likumprojektus

1. Centrālās vēlēšanu komisijas funkcijas neaprobežojas ar iesniegtā likumprojekta tehnisku piereģistrēšanu un pārvirzīšanu tālākam tautas nobalsošanas procesam.

Centrālajai vēlēšanu komisijai, pārbaudot, vai iesniegtais likumprojekts ir pilnīgi izstrādāts, jāvērtē, vai tas gan pēc formas, gan satura atbilst likumprojekta izstrādei izvirzītajām prasībām. Atzīstot, ka likumprojekts nav pilnīgi izstrādāts, komisijai ir jāpieņem lēmums par atteikumu to reģistrēt.

2. Likuma „Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” 23.panta ceturtās daļas 2.punkts, kas paredz komisijas tiesības noteikt termiņu likumprojektā konstatēto trūkumu novēršanai, ir piemērojams vienīgi formālu vai acīmredzamu kļūdu vai nepilnību novēršanai. Šī norma nav piemērojama, lai likumprojekta iesniedzējam uzdotu pārveidot likumprojekta tekstu saturiski tā, lai novērstu tajā normas neskaidrību vai neatbilstību augstāka spēka tiesību normām vai tiesību sistēmai.

Tēze:
Lēmumā par tiesībām pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros norādītā elektrostacijas atrašanās vieta ir būtiska šī administratīvā akta sastāvdaļa, un šīs atrašanās vietas grozīšana pēc būtības nozīmē pavisam jaunas tiesības piešķiršanu.

Tiesības pārdot citā atrašanās vietā (citā elektrostacijā) saražoto elektroenerģiju personai var tikt piešķirtas tikai ar jaunu administratīvo aktu un tikai tad, ja būtu izpildījušies visi normatīvajos tiesību aktos noteiktie priekšnoteikumi šāda administratīvā akta izdošanai.

Tēze:
Pamats atteikt masu informācijas līdzekļa reģistrāciju var tikt saskatīts ne tikai pastāvot likuma „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 10.pantā formāliem reģistrācijas šķēršļiem, bet arī gadījumā, ja konkrētā masu informācijas līdzekļa darbība nav pieļaujama pēc būtības.

Tēzes:
1. Situācijās, kad ierosinātājs ilgākā laika periodā piesaka kompetentajā vides aizsardzības iestādē vairākas paredzētās darbības, kuras tiek īstenotas vienā un tajā pašā teritorijā, pastāv risks, ka paredzētās darbības ierosinātājs, pretēji likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 3.panta 7.punktā noteiktajam aizliegumam, darbību ir sadalījis vairākās darbībās. Tas ir jāizvērtē kompetentajai vides aizsardzības iestādei katrā konkrētajā gadījumā, novērtējot ierosinātāja pieteiktās paredzētās darbības to kopumā un savstarpējā kopsakarā.

2. Likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 3.panta 7.punktā ietvertā aizlieguma mērķis nav ierobežot paredzētās darbības ierosinātāju, piemēram, veikt vairākas paredzētās darbības vienā un tajā pašā teritorijā vai paplašināt jau esošu paredzēto darbību konkrētajā teritorijā, bet gan novērst to, ka, mākslīgi sadalot paredzēto darbību vairākās darbībās, netiek pienācīgi izvērtēta darbības kopīgā ietekme uz vidi.

Tēze:
Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 16.panta 10.punktā noteiktais trīs gadu termiņš ir prekluzīvs materiāltiesisks termiņš, proti, tāds, ar kura noslēgšanos izbeidzas tiesības, kuras persona varēja īstenot. Šāds termiņš ir atjaunojams tikai netipiskos gadījumos, piemēram, ja termiņa neatjaunošana būtu acīmredzami netaisnīga un varētu būtiski skart personas cilvēktiesības.

Tēzes:
1. Tiesību norma, neatkarīgi no tā, vai tā ietver vai neietver nenoteikto tiesību jēdzienu, tiesību piemērotājam ir jāinterpretē, izmantojot tiesību teorijā vispārzināmās interpretēšanas metodes. Likumdevējs to expressis verbis ir ierakstījis arī Administratīvā procesa likuma 17.pantā, papildus izskaidrojot arī, kura no metodēm ir jāizmanto, ja pēc dažādām metodēm tiek iegūti dažādi rezultāti.

2. Tiesību normu saprātīgas piemērošanas princips kā viens no administratīvā procesa pamatprincipiem arī expressis verbis ir ietverts Administratīvā procesa likumā un tā satura vadlīnijas ir dotas 8.pantā. Tādējādi tiesību normu interpretēšana ne vien gramatiski (filoloģiski), bet arī, ņemot vērā tiesību normu sistēmu, vēsturiskos apstākļus un jēgu un mērķi, ir ne vien atļauta, bet arī likumdevēja sekmēta. Savukārt iztulkošana, izmantojot tikai gramatisko metodi, var novest pie prettiesiska rezultāta.

Tēzes:
Tiesas pienākums motivēt savu spriedumu; Tiesas tiesības rakstveida procesā pagarināt sprieduma sastādīšanas termiņu

Kritērija „aptieka darbojas ekspluatācijā nodotās telpās” interpretācija

Prasība, lai aptiekas darbotos tiesiski uzbūvētās un ekspluatācijā nodotās telpās ir saprotama tādējādi, ka aptieka drīkst darboties tādās telpās, kurās veiktā būvniecība ir tiesiski noslēgusies, neatkarīgi no tā, vai tas notiek ar objekta nodošanu ekspluatācijā vai kompetentās iestādes atzīmi par saskaņoto būvdarbu pabeigšanu.  

Nosacījuma „citas valsts iestādes pamatots rakstisks priekšlikums par licences apturēšanu” interpretācija

Nosacījums, lai Zāļu valsts aģentūra, pirms lemj par licences darbības apturēšanu, būtu saņēmusi no kompetentām valsts iestādēm pamatotu rakstisku priekšlikumu par licences apturēšanu, ir saprotams tādējādi, ka Zāļu valsts aģentūrai ir jāsaņem kompetentās iestādes pamatots ziņojums par to, ka licences darbības turētājs ir pieļāvis konkrētu pārkāpumu, un šāda ziņojuma saņemšana Zāļu valsts aģentūrā pati par sevi ir uzskatāma par rosinājumu Zāļu valsts aģentūrai savas kompetences ietvaros vērtēt, vai ir pamats licences darbības apturēšanai.

Aptiekas speciālās atļaujas (licences) anulēšana par medikamentu izplatīšanu bez licences

Licences anulēšana par medikamentu izplatīšanu bez licences attur komersantus no šādu pārkāpumu izdarīšanas un tātad nodrošina normatīvo aktu prasībām atbilstošu farmaceitisko aprūpi. Līdz ar to, lai atzītu, ka aptiekas pieļauta pārkāpuma dēļ ir pamats anulēt licenci, nav nepieciešams konstatēt, ka pieļautais pārkāpums kādai konkrētai personai tiešām faktiski radījis veselības apdraudējumu, un arī viens prettiesisks zāļu izplatīšanas gadījums var būt pietiekams pamats licences anulēšanai.  

Tēze:
Ja ir konstatējams, ka būves īpašnieks nav ievērojis vismaz vienu no Rīgas domes 2015.gada 28.aprīļa saistošo noteikumu Nr. 146 „Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi” 13.punktā norādītajām būves uzturēšanas prasībām, tad šāda būve ir prezumējama kā tāda, kas vērtējama kā attiecīgi vai nu pilnīgi vai daļēji sagruvusi, vai cilvēku drošību apdraudoša būve bīstamā tehniskajā stāvoklī, vai cilvēku drošību apdraudoša būve potenciāli bīstamā tehniskajā stāvoklī, vai arī vidi degradējoša būve, un tā attiecīga ir klasificējama kā A vai B kategorijas grausts vai C kategorijas būve.

Kā jebkuras prezumpcijas gadījumā, arī šī prezumpcija ir atspēkojama. Tomēr prezumpcijas atspēkošanas pienākums gulstas uz būves, kura klasificēta attiecīgi par A vai B kategorijas graustu vai C kategorijas būvi, īpašnieku.

Tēze:
Atkarības pārskatu sastādīšanas un tā pakļaušanas zvērināta revidenta pārbaudei primārais mērķis ir aizsargāt koncerna dalībnieku tiesības. Savukārt dalībnieku savstarpējo strīdu risināšanai ir paredzēti civiltiesiski līdzekļi.

Tikai izņēmuma gadījumā, tostarp, kad sabiedrības nolīgtais revidents ir devis skaidras norādes, ka atkarības pārskats ir nepilnīgs, koncerna dalībnieku savstarpējās attiecībās var iejaukties valsts Uzņēmumu reģistra personā, ieceļot zvērinātu revidentu īpašās pārbaudes veikšanai. Tāpēc reģistra pienākums iecelt revidentu ir ļoti atkarīgs no tā, ko sabiedrības nolīgtais zvērinātais revidents ir norādījis atzinumā, kuru tas sniedzis atbilstoši Koncernu likuma 31.pantam.

Gadījumā, kad sabiedrības nolīgtais revidents atzinumā tiešā tekstā nav ierakstījis, ka „atkarības pārskats ir nepilnīgs”, atkarīgās sabiedrības dalībnieks varētu prasīt Uzņēmumu reģistram veikt īpašo pārbaudi tikai tad, ja no revidenta atzinuma tomēr nepārprotami izrietētu, ka atkarības pārskatā ir saturiskas kļūdas. Reģistram nav jāieceļ neatkarīgais revidents tikai aizdomu gadījumā.

Tēzes:
Publiskas funkcijas veicēja rīcība nedrīkst būt patvaļīga

Publiskas funkcijas veicēja rīcība nedrīkst būt patvaļīga, tai jābūt vērstai uz sabiedrības interešu nodrošināšanu taisnīgā veidā. Sabiedrības interesēs ir arī publisko iepirkumu principiem (atklātībai, pārredzamībai un vienlīdzīgai attieksmei pret visiem pretendentiem) atbilstošas procedūras piemērošana gadījumos, kad privātpersonām tiek piešķirtas tiesības, kas saistītas ar publiskā finansējuma iegūšanu saimnieciskajai darbībai, publiskas lietas izmantošanu saimnieciskās darbības veikšanai vai ar publiskas funkcijas īstenošanu saistītu pakalpojumu sniegšanu.

Arī ostas pārvaldei, piešķirot komersantiem tiesības sniegt ostas pakalpojumus, ir pienākums pakalpojumu sniedzēju izvēlēties tādā atlases procedūrā, kurā tiek nodrošināta atklātība, pārredzamība un vienlīdzīga attieksme pret potenciālajiem pakalpojumu sniedzējiem. Tas, ka rakstītajās tiesību normās nav noteikts, kādā tieši procedūrā ostas pārvaldei jāizvēlas pakalpojumu sniedzējs, nenozīmē, ka ostas pārvaldei nav pienākuma nodrošināt taisnīgu atlases procedūru.

Ostas pakalpojuma līgums un tā sniegšanas iespēju pieejamība

1. Līgums par ostas pakalpojumu – kuģa atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu – sniegšanu ir vērtējams kā publisko tiesību līgums, nevis kā privāto tiesību līgums

2. Vispārīgi ostas pakalpojumu sniegšanas iespējām jābūt pieejamām pakalpojumu sniedzējiem, kuri atbilst prasībām, kādas nepieciešamas, lai ostas pakalpojumi tiktu sniegti kvalitatīvi. Ostas pakalpojumu sniedzēju skaita ierobežošana ir izņēmums, kas pieļaujams tikai tādā gadījumā, ja pastāv objektīvi Eiropas Parlamenta un Padomes 2017.gada 15.februāra regulā Nr. 2017/352, ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu un kopīgos noteikumus par ostu finanšu pārredzamību paredzētie apstākļi.

Lietas izskatīšanas robežas apelācijas instancē

Administratīvā procesa likuma 302.panta pirmās un otrās daļas jēga ir nodrošināt, ka apelācijas instances tiesa nelemj par tādu prasījumu, kas pirmās instances tiesā vispār nav skatīts, vai arī par tādu prasījumu, par kuru procesa dalībnieki pēc pirmās instances tiesas sprieduma vairs nevēlas turpināt tiesisko strīdu. Tomēr šis ierobežojums attiecas uz pieteicēja izvirzīto prasījumu (priekšmetu un pamatu) kā tādu, nevis uz argumentiem, kurus tiesa, izspriežot konkrētu prasījumu, apsver.

Apelācijas instances tiesa lietu izskata pēc būtības, un tai ir saistošas Administratīvā procesa likuma 103.panta normas, kas citstarp noteic, ka administratīvā procesa tiesā būtība ir tiesas kontrole pār pārsūdzētā administratīvā akta tiesiskumu, un, īstenojot šo kontroli, tiesai jānoskaidro, vai administratīvais akts atbilst tiesību normām. Līdz ar to apstāklis, ka pirmās instances tiesa kļūdījusies un nav apsvērusi kādus būtiskus faktiskos vai tiesiskos apstākļus, neierobežo apelācijas instances tiesu lietu izspriest pilnvērtīgi.

Tēzes:
1. Bērna un vecāka saskarsmes tiesība jeb personisku attiecību un tiešu kontaktu uzturēšana ir ierobežota ar nosacījumu, ka saskarsmei ir jāatbilst bērna vislabākajām interesēm.

Vērtējot saskarsmes tiesību ierobežošanu, atbilstoši samērīguma principam iestādei vienmēr ir jāvērtē, kā ir iespējams konkrēto gadījumu atrisināt bērnam vissaudzējošākā veidā. Tādējādi iestādei vienmēr ir jāveic izsvērums, kāds ierobežojuma veids (pilnīgs vai daļējs) ir vispiemērotākais konkrētam bērnam.

2. Lēmumam par saskarsmes ierobežošanu ir ilgstoša tiesiska iedarbība, tāpēc šāda lēmuma atcelšana iespējama, ja tiesa konstatē, ka vairs nepastāv vai ir mainījušies apstākļi, kas bijuši lēmuma pieņemšanas pamatā. Tāpēc tiesai jāņem vērā arī faktiskie apstākļi, kas radušies pēc pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas. Šāds aktuālās situācijas vērtējums ir arī nepieciešams, lai nodrošinātu efektīvu bērnu tiesību aizsardzību.

3. Bērna, kas ir nobrieduša pusaudža vecumā, viedoklis ir būtisks; lemšana pretēji pusaudža viedoklim jāmotivē. Tomēr vienlaikus ir jāvērtē, vai, neskatoties uz to, ka lietā ir runa par saskarsmi ar pusaudzi, tomēr nepastāv objektīvi apstākļi, kas var kaitēt šā pusaudža tiesībām un interesēm. Tāpat pusaudža viedoklis, kas ir vērā ņemams šīs personas pietiekami nobriedušā vecuma dēļ, tomēr tāpat kā jebkurš bērna viedoklis ir jāvērtē no katra bērna individuālām personības iezīmēm, uztveres īpatnībām un jāvērtē, vai tas nav ietekmēts no citu personu, tostarp vecāka puses.

Tēzes:
1. No Konkurences likumā reglamentētās izšķirošas ietekmes definīcijas var secināt, ka tā tiek panākta, realizējot līdzdalību tirgus dalībniekā. Tas izsecināms gan no normas tiešā teksta, kas paredz, ka lēmumi tiek pieņemti, realizējot līdzdalību, gan arī ņemot vērā ietekmes dabu. Proti, lai kontrolētu lēmumu pieņemšanu tirgus dalībnieka pārvaldes institūcijās, kā arī ieceltu tādu tirgus dalībnieka pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļu skaitu, kas izšķirošās ietekmes realizētājam nodrošina balsu vairākumu attiecīgajā institūcijā, izšķirošās ietekmes realizētājam ir jāpiemīt noteiktai varai, kuru nodrošina tikai līdzdalība tirgus dalībniekā, turklāt ar balsu vairākumu).

Tomēr Konkurences likuma 1.panta 2.punkts norāda arī uz iespēju, ka izšķirošu ietekmi var realizēt arī bez līdzdalības tirgus dalībniekā. Tomēr arī tad, ja izšķiroša ietekme tiek īstenota kādā citā veidā, tai tomēr ir jābūt ar tādu pašu iedarbību, kādu nodrošina līdzdalība tirgus dalībniekā, proti, kas ļauj ietekmēt lēmumu pieņemšanu tirgus dalībnieka pārvaldes institūcijās, gan arī iecelt attiecīgu pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļu skaitu.

Tādējādi, lai secinātu, ka personai ir izšķiroša ietekme, ir nepieciešams konstatēt līdzdalību vai tai pielīdzināmu ietekmes instrumentu tirgus dalībniekā, turklāt ar noteiktu balsu skaitu.

2. Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 1.panta trešā daļa reglamentē saistītu uzņēmumu jēdzienu. Šā panta trešajā daļā ir uzskaitīti vairāki kritēriji, pēc kuriem vadoties, var konstatēt saistītu uzņēmumu pazīmes. Viens no šiem kritērijiem ir noteikts 3.punktā, kurš atsaucas uz izšķirošu ietekmi kā pazīmi, kas ļauj secināt, ka uzņēmumi ir savstarpēji saistīti. Minētais liek secināt, ka jēdzieni „saistīti uzņēmumi” un „izšķiroša ietekme” ir savstarpēji nošķirami.

Ievērojot minēto, nosakot izšķirošu ietekmi, nevar vadīties pēc tiem kritērijiem, pēc kuriem nosaka uzņēmumu saistību.

Tēze:
Nošķirams, kad atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 14.punktam netiek sniegta informācija, izvairoties no nodokļu vai nodevu maksāšanas, un kad Valsts ieņēmumu dienestam tiek apgrūtināta pierādījumu iegūšana, veicot tādus nodokļu kontroles pasākumus citam nodokļu maksātājam, kas nav vērsti uz paša lēmuma adresāta nodokļu maksāšanas pienākumu. Abos gadījumos personai, kurai pieprasīta informācija, ir pienākums sadarboties ar nodokļu administrāciju, taču nav piemērojamas vienas un tās pašas sekas.

Ja ar atteikumu sniegt informāciju tiek apgrūtināta pierādījumu iegūšana par cita nodokļu maksātāja darbību, nav pamata piemērot tik būtisku komersanta tiesību ierobežojumu.

Ja persona ar savu darbību var palīdzēt citam nodokļu maksātājam izvairīties no nodokļu vai nodevu maksāšanas, būtiski apgrūtinot nodokļu vai nodevu pareizu iekasēšanu vai pat padarot to neiespējamu, ja šīs personas rīcības rezultātā tiek liegts noskaidrot ne tikai, vai nodokļu normatīvos aktus ir ievērojis tās darījumu partneris, bet arī pati šī persona, saimnieciskās darbības apturēšana ir pieļaujama, pamatojot nodokļu sistēmas apdraudējumu no konkrētā nodokļu maksātāja puses.

Tēze:
Tiesības uz izdienas pensiju personai rodas brīdī, kad tā tiek atvaļināta no dienesta, tāpēc tieši šajā brīdī ir jābūt izpildītiem arī visiem priekšnoteikumiem izdienas pensijas piešķiršanai. No tā savukārt izriet, ka tiesību uz izdienas pensiju noteikšanai ir piemērojamas tās tiesību normas, kas ir spēkā personas atvaļināšanas brīdī.

 

Pievienoti klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm)