Uzņēmējiem bažas par ES Atveseļošanas plāna kavēšanos Latvijā; prasa mainīt atbildīgos ierēdņus

Latvijas lielākās uzņēmēju organizācijas, norādot uz Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna (ANM) programmu ieviešanas kavēšanos, aicina nomainīt Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) vadību un attiecīgās Finanšu ministrijas amatpersonas.

Publiski izplatītajā vēstulē organizācijas norādījušas, ka Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā iekļautās ekonomikas transformācijas un produktivitātes reformas, digitālās transformācijas programmas netiek ieviestas plānotajos termiņos. Līdz ar to nav pieejamas investīcijas, kas tik ļoti nepieciešamas Latvijas izaugsmei un attīstībai.

Latvijas ekonomiskais izrāviens tiekot kavēts no valsts pārvaldes puses, koncentrējoties uz birokrātiskiem procesiem un formālismiem, nevis mērķi un rezultātiem.

Uzņēmēju pārstāvji norādījušo, ka jau ilgstoši pašreizējās CFLA vadības sadarbība ar komersantiem nav veiksmīga un nepieciešamas pārmaiņas. Tāpēc aicina nekavējoties nomainīt CFLA vadību un attiecīgās Finanšu ministrijas amatpersonas.

Galvenā problēma esot arvien jaunās prasības, kuru dēļ kavējas projektu realizācija un apmaksāšana. "Izskatās tā, ka valsts pārvaldes pusē ierēdņiem ir viss pasaules laiks, ko var tērēt, lai panāktu birokrātisku viņiem vēlamu rezultātu, bet tiek aizmirsts par praktisko pusi. Šī nav vienīgā nozare vai jautājums, kur redzam apetīti pārregulēt katru sīkāko niansi, kas beigu beigās paliek zem sitiena centrālo, galveno programmas mērķi. Un šajā gadījumā centrālais mērķis panākt plašākas inovācijas uzņēmējdarbībā, tieši uzņēmēju digitalizāciju. Tad faktiski cīņa par nebūtiskiem tehniskiem jautājumiem būtiski ietekmē iespēju sasniegt kopējo mērķi," LTV sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes loceklis Jānis Lielpēteris.

Vēstulē arī norādīts, ka, nerisinot esošo situāciju, pastāv augsti riski nesasniegt galveno Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna mērķi: Latvijai nodrošināt ekonomikas atlabšanu, veicināt ilgtspējīgu izaugsmi un ekonomikas digitālo transformāciju, intensīvi investēt inovācijās un pētniecībā.

"Bez šīm investīcijām Latvijas industriālā transformācija ir tikai tukši lozungi. Solījumi bez funkcionējošām atbalsta programmām grauj jau tā zemo valsts pārvaldes reputāciju," norādīts vēstulē.

Vēstuli parakstījušas tādas uzņēmēju organizācijas kā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), kā arī septiņas eksportējošo nozaru asociācijas. Vēstuli iesniedza premjeram Krišjānim Kariņam ("Jaunā Vienotība"), ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei (Nacionālā apvienība) un finanšu ministram Arvilam Ašeradenam ("Jaunā Vienotība").

Reaģējot uz uzņēmumu pārmetumiem, CFLA norādīja – ES fondu nauda ir mūsu visu līdzekļi un par to neatbilstošu izmantošanu nedrīkst rasties nekādas šaubas. CFLA direktore Anita Krūmiņa paziņojumā uzsvēra, ka iestādes pienākums ir gūt pārliecību par ES fondu godprātīgu, tiesisku un pamatotu ieguldījumu, lai finansējuma saņēmēja neatbilstoši iztērētie līdzekļi nebūtu neplānoti jāsedz no valsts budžeta. Pastiprināti tieši atveseļošanās fondu projektos tiekot uzraudzīti interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas riski, kas esot nevis CFLA, bet gan Eiropas Komisijas prasība.

Komentējot CFLA paziņojumu pēc uzņēmēju pārmetumiem, Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas vadītājs, uzņēmējs Normunds Bergs intervijā Latvijas Televīzijai norādīja, ka tas parāda – dialoga iespējas šajā jautājumā ir izsmeltas.

"CFLA un liela daļa valsts pārvaldes (..), būtībā visa valsts pārvalde Latvijā ir pārbirokratizējusies. Tie noteikumi ir pārāk gari un pieņemšanas process ir pārāk liels.

Saprotiet, ja esam atpakaļ pie tehnoloģijām, šobrīd pasaulē nākamās industriālās revolūcijas pat vairs ne priekšvakarā, bet procesā. Ir runa par mākslīgo intelektu, ir runa par milzīgu, kvalitatīvu lēcienu, kas sagaida visus – gan biznesu, gan valsts pārvaldi. Vai nu mēs investējam šobrīd, kļūstam gudrāki, apgūstam šos produktus, būvējam jaunus un esam konkurētspējīgi šajā tirgū vai arī velkamies kaut kur tur vilciena  pakaļā," teica Bergs. 

KONTEKSTS:

Ja Latvija izpildīs visas prasītās reformas, valstij kopumā pieejamais finansējums no Atveseļošanas un noturības mehānisma būs 1,82 miljardi eiro. Ieguldījumi plānoti investīcijām, piemēram, energoefektivitātes paaugstināšanai, uzņēmumu un valsts pārvaldes digitalizācijai, valsts un reģionālas nozīmes autoceļiem, dzelzceļa infrastruktūras uzlabojumiem, kā arī vēl vairākās citās jomās.

Martā finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") pauda bažas par būvniecības un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares jaudu, lai realizētu projektus par Latvijai pieejamiem Eiropas Savienības fondu un Ekonomikas atveseļošanas fonda līdzekļiem. Būvnieki problēmas atzīst, bet informācijas tehnoloģiju nozare noraida pārmetumus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti