Osteopātija

Osteopātija ir medicīnas nozare, kuras pamatā ir medicīnas zināšanas embrioloģijā, anatomijā, fizioloģijā un neiroloģijā. Osteopātija izmeklē katras ķermeņa struktūras mobilitāti – kraniosakrālo ritmu (mikrokustīgumu) un novērš traucētu mikrokustīgumu. Tā var būt kā pamata ārstēšanas metode vai arī papildināt tradicionālās ārstēšanas metodes.

Osteopātijas pamatprincipi: 

• Cilvēka ķermenis ir vienots veselums, visas ķermeņa daļas funkcionē vesela organisma kontekstā.
• Slimība ir visa organisma reakcija. Traucētai struktūrai vai funkcijai vienā ķermeņa daļā ir patoloģiska ietekme uz citām ķermeņa daļām. Ķermeņa struktūras un funkcijas ir cieši saistītas. Funkcijas ietekmē struktūras.
• Organismam piemīt iedzimta spēja izsargāties, atjaunoties, paškoriģēties, pašregulēties.
• Osteopātiskās diagnostikas un ārstēšanas pamats ir šie trīs principi.

Osteopāts novērtē pacienta funkionālo stāvokli, apskata pacienta stāju, gaitu, novērtē ķermeņa simetriju un kustību stereotipus. Osteopāts labi pārzina anatomiju, biomehāniku, orientējas fizioloģijā un neiroloģijā. Izmeklējot pacientu, tiek izmantoti statiskie un dinamiskie vērtēšanas testi, dažādi neiroloģiskie un ortopēdiskie testi. Osteopātam apmācības laikā un, gadiem ilgi praktizējot, attīstās ļoti labas palpatorās iemaņas un spēja sajust ķermeņa audu stāvokli, struktūru kustības.

Osteopāts konsultācijas laikā novērtē kustību balsta aparāta stāvokli (kaulu, locītavu, saišu, muskuļu, fasciju, periostu, locītavu somiņu, muskuļu cīpslu stāvokli). Novērtē mobilitāti (slidenību) un motilitāti (kustību pašā organā) iekšējos orgānos, nervu sistēmas, limfātiskās sistēmas, kardiovaskulārās un elpošanas sistēmas funkcionālo mobilitāti. Osteopāts testē kraniosakrālās sistēmas kustīgumu, palpatori izmeklē galvaskausa šuvju elasticitāti un mikrokustīgumu tajās, spēj noteikt, kurā līmenī ir mikrokustīguma ierobežojums, noteikt, kas šo ierobežojumu rada. Liela loma diagnostikā un ārstēšanā ir pacienta psihoemocionālajam stāvoklim. Pēc izmeklēšanas pacientam tiek noteikta funkcionālā diagnoze un veiktas nepieciešamās korekcijas, ievērojot koncepciju par cilvēka ārstēšanu kopumā. Osteopātijas pamatlicējs Endrjū Teilors Stills (Andrew Taylor Still) uzskatīja, ka osteopāta uzdevums ir atrast cilvēka ķermenī veselību un veicināt optimalas veselības uzturēšanu.

Kā jau iepriekš minēts, visas cilvēka ķermeņa struktūras ir cieši saistītas un ietekmē cita citu.  Iekšējie orgāni ir mobili, pateicoties audiem, kas ir tiem apkārt: tās ir membrānas, kas pārklāj vēdera dobuma orgānus un krūšu kurvja orgānus, saites starp orgāniem, kuras savienojas ar citām organisma struktūrām. Muskuļi piestiprinās pie kauliem, fascijas apvelk muskuļus, un visa organisma fascijas un membrānas ir savienotas savā starpā. Katram  nervam, limfvadam, asinsvadam ir sava membrāniņa. Membrānu tīkls ir viens vesels, un tur ir jābūt slīdamībai. Orgāna mobilitāte atkarīga no centrālās nervu sistēmas, autonomās nervu sistemas, no paša orgāna veseluma un no elpošanas kustības.

Piemēri:

• Vēdera preses novājināšanās var izraisīt vēdera iekšējo orgānu noslīdējumu, augstāk esošie orgāni spiež uz zemāk esošajiem, mainās iegurņa stāvoklis, mainās iegurņa un sēžas muskuļu balanss, paradās sāpes mugurā, gar ribu lokiem, vēdera lejasdaļā.
• Iegurņa kaulu, krusta kaulu disfunkcijas negatīvi ietekmē mazā iegurņa orgānus. Un pretēji:iekaisumu, ķirurģisko operāciju komplikācijas ir saaugumi, kas traucē iegurņa kaulu kustības brīvībai, tā rezultātā var rasties sāpes jostas krustu daļā, simfīzes kaula disfunkcijas, traucēta ķermeņa biomehānika, parādīties sāpes ceļu locītavās, jo arī tur mainās noslogojuma biomehānika, tās nodilst ātrāk. 
• Kāda galvaskausa kaula nobloķējums var izraisīt venozās atteces  izmaiņas, tas var provocēt galvassāpes. Ātkarībā no tā, kurā līmenī ir ierobežojums, var tikt kompresēti kairinātie nervi, un parādās attiecīga simptomātika.  Tā pati  kaula fiksācija var kļūt par iemeslu uzvedības traucējumiem, migrēnām, galvassāpēm, jo parādās saspringums smadzeņu membrānās un nadaudz mainās membrānu apasiņošana.       
• Ilgstoša spriedze un ikdienas stress rada elpošanas diafragmas spazmu un tās kustību traucējumus (pie tās fiksējas kuņģa, aknu, perikarda, zarnu saites u.c..)  Mainās krūšu kurvja orgānu, vēdera dobuma orgānu mobilitāte, var tikt kompresēts klejotājnervs jeb n.vagus, parādās sāpes mugurkaula krūšu apvidū, gar ribu lokiem, mainās elpošanas kustības stereotips, veidojas ribu un muguras segmentu disfunkcijas un sāpes.   
• Pārslimota pneimonija, pleiras iekaisums atsāj sekas uz krūšu kurvja mobilitāti, mugurkaula kakla un krūšu segmentiem, ribu mobilitāti, plecu locītavām. 

Ārstēšanā osteopāts izmanto savas rokas. Visas tehnikas ir nesāpīgas, bet iedarbīgas.Tās ir muskuļu enerģijas tehnikas, trasta tehnikas, miofasciālās, artikulārās, mīksto audu tehnikas, kraniālās un viscerālās korekcijas tehnikas.

  Osteopātijas indikācijas:

1. Kustību balsta  slimības:  stājas traucējumi, nespecifiskās muguras sāpes, locītavu sāpes, osteohondroze, spondiloze, spondiloartroze, radikulīts, miofasciālās sāpes, muskuļu disbalanss utt.
2. Neiroloģiskie traucējumi: galvassāpes, migrēnas (vēlama  neirologa konsultacija), miega traucējumi, neiroveģetatīvā distonija, bērnu uzvedības traucējumi (histērijas, hiperaktivitāte, uzmanības traucējumi). Psihoemcionālā  pārslodze, izdegšanas sindroms, muskuļu tiki, grūtības koncentrēties, atmiņas traucējumi, trauksme, nemiers.    
3. Pēc zobārsta ortodonta manipulācijām, sakodiena izmaiņām, operācijām, zobu ekstrakcijas, temporomandibulārās (žokļa) locītavas sāpēm un disfunkcijas.
4. Pēc traumu konservatīvas un ķirurģiskas ārstēšanas.
5. Sporta traumas un pārslodze.   
6. Otorinolaringoloģija: adenoīdi 1 un 2 pakāpe, hroniskie sinusīti, rinīti, faringīti (bez strutām).
7. Ginekoloģija: saauguma procesi, sāpīgas mēnešreizes, dzemdes stāvokļa izmaiņas, iegurņa diafragmas muskuļu hipertonuss vai disbalanss.
8. Gastroenteroloģiskie funkcionālie traucējumi.

Katram pacientam pēc korekcijas tiek  izstrādāts tikai viņam piemērots individuāls vingrinājumu komplekss, lai sabalansētu un nostiprinātu muskuļu korseti.  

Capital Clinic Riga ir īpaša iespēja osteopāta darbā pielietot augstāko medicīnas tehnoloģiju sasniegumu - terapeitisko iekārtu "Manuthera® 242", kas tāda veida šobrīd ir vienīgā Baltijā.

Osteopātijas speciāliste Ilona Dorofejeva ir pirmā speciāliste Baltijā, kas ir izgājusi apmācības darbam ar šo iekārtu.

• "Manuthera® 242" - visdaudzveidīgāk pielietojamā terapijas kušete pasaulē! Tās pamatā ir unikāla, patentēta, Somijas ekspertu radīta tehnoloģija.
• "Manuthera® 242" ir pielietojama manipulāciju un terapijas veikšanai, kā arī pacienta mobilizācijas nolūkos. Speciālistiem tā nodrošina ideālus apstākļus darbā ar klientiem, savukārt pacientiem sniedz vislabākos diagnostikas un terapijas rezultātus.

Video >>

• Var teikt, ka "Manuthera® 242" ir viss vienā – kušete vissarežģītākajiem izmeklējumiem, manipulācijām un terapijai, ko var veikt dažādi speciālisti – fizioterapeiti, osteopāti, ortopēdi, manuālie terapeiti, sporta masažas speciālisti, masieri u.c.
• "Manuthera® 242", pateicoties revolucionārajai tās darbības koncepcijai, fizioterapeitu un osteopātu darbam sniedz pilnīgu jaunas iespējas, paceļot to pavisam citā līmenī. Tai ir divi sinhronizētas darbības motori ar HihgTech uzbūvi, un tas sniedz unikālas iespējas terapeitisko manipulāciju veikšanai.
• Pacientam tā nodrošina visvēlamāko anatomisko un terapeitisko pozīciju, un ir iespējama 3 dimensiju mobilizācija, pielietojot trakciju, fleksiju, laterālo fleksiju, rotāciju, palīdzot gravitācijas ietekmei.
• Kušetes veidols terapeitiem palīdz strādāt daudz ergonomiskākos apstākļos, bet pacientiem sniedz iespējami labākos ārstnieciskos rezultātus.

Lai pieteiktos vizītēm un saņemtu vairāk informācijas, zvaniet:

Tālr: 66 333333, 29334224, rakstiet uz e-pastu: info@capitalclinicriga.lv

vai izmantojiet elektronisko pierakstu >>