Dace Lauska par izrādi “Smilšu cilvēciņi” (31.01.2019.)
/Foto: Mārtiņš Vilkārsis/
Četras sievietes ārsta prakses uzgaidāmajā telpā. Katra īpatna – vairāk ar savu uzvedību kā izskatu, jo klaunu raksturojošie akcenti šķiet mazāk dīvaini kā sieviešu uzvedība, kur normalitāte mijas ar manāmām ekscentriskām detaļām. Pārliecinoši savu mātes tēlu iznes Akvelīnas Līvmane, un tandēmā ar Ievas Florences meitu izveido karkasu šai izrādei un izveido šīs izrādes zīmējumu. Lēni atklājas un atraisās Vitas Vārpiņas veidotā sieviete, bet nenoticu līdz galam. Saprotams sižets sāk veidoties krietni uz izrādes beigām. Bet Anetes Krasovskas studente paliek maldoties.
Izrāde par iekšējo cīņu ar sevi lēmumu pieņemšanā, par to kā izvēlamies dzīvot – emociju, pieņēmumu vai prāta vadīti, par to, ko darām, lai īstenotu pieņemto, vai un cik ļaujamies citu palīdzībai, cik un kā palīdzam citiem un sev.