Komunicējot ar citu kultūru pārstāvjiem, latviski runājošajiem cilvēkiem vislielāko spriedzi radījušas situācijas, kad viņi Latvijā nav varējuši sazināties valsts valodā vai saziņa notikusi ar grūtībām, vēsta laikraksts "Diena".
Latvieši stresā, ka nevar sazināties latviski (430)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Piemēram, kādā Latvijas skolā direktore skolotāju sanāksmes regulāri vadījusi krieviski, pārdevēja veikalā latviešu valodu nesaprata, tāpēc pircējam bija jāpāriet uz neverbālu komunikāciju. Tieši valodas izvēles gadījumi un ar tiem saistītās problēmas visvairāk uztraukušas Latvijas iedzīvotājus, secināja Vineta Poriņa, kas Latvijā vadīja Eiropas Komisijas atbalstīto starptautisko pētījumu Starpkultūru dialogs Eiropas multikulturālajā sabiedrībā.
Secinājums par latviski runājošo lingvistisko diskrimināciju neizpratni radījis vairākiem kolēģiem no projekta dalībniecēm, tā saukto veco Eiropas valstu izglītības organizācijām. "Kad referēju par Latvijas pētījumu rezultātiem, viņi pārjautāja, vai nav pārpratuši, ka valsts valodā runājošie cilvēki tiek šādi diskriminēti," saka Poriņa. Pētījumā piedalījās Francija, Vācija, Itālija, Lielbritānija, Zviedrija un Latvija. Latvijā pētījumu veica Latvijas Universitātes Multikulturālās izglītības centrs.
Latvijā no vairāk nekā 200 respondentiem aptuveni 75% kā spriedzi raisošas situācijas minējuši valodas izvēles gadījumus. "Pamata būtība ir tā, ka cilvēks Latvijā nav varējis sazināties valsts valodā. Viņš runājis valsts valodā, un viņam radusies nepatīkama situācija. Šis fakts pirmām kārtām ir psiholoģiska diskriminācija," stāsta Poriņa. Pārsvarā to piedzīvojuši latvieši, arī atsevišķi poļi, lietuvieši, igauņi.