Pētījuma rezultāti un ieteikumi apkopoti 300 lappušu biezā grāmatā. "Mūsu grāmatā mēs apkopojām ilgstoša pētījuma rezultātus. Analizējām uzņēmējdarbības atbalsta vidi Latvijā un Lietuvā, īpaši pierobežu reģionos. Pielietojām sistemātisku pieeju, lai novērtētu uzņēmējdarbības atbalsta organizāciju (valsts un pašvaldību organizācijas, nevalstiskais sektors, privātais sektors) darbības efektivitāti," pastāstīja LZA Ekonomikas institūta direktore Ņina Linde.
Pētījums iezīmē atšķirības starp abām kaimiņvalstīm. Lietuvā atbalsts uzņēmējdarbībai strādā efektīvāk. Iespējams, tas ir iemesls, kāpēc lietuvieši daudz aktīvāk izvērš savu uzņēmējdarbību Latvijā nekā mēs Lietuvā. Lai gan Latvijā iedzīvotāju skaits ir mazāks, dažādu uzņēmējdarbību atbalstošu organizāciju, tajā skaitā valsts un pašvaldību paspārnē esošo, pie mums ir vairāk nekā Lietuvā un to veicamais darbs nereti pārklājas.
"Uzņēmējdarbības atbalsta organizāciju skaits ir daudz lielāks un atbalsta sniegšana ir sadrumstalotāka. Mēs novērojam zemu efektivitāti šim atbalstam un nepieciešamību šo fragmentārismu mazināt," norādīja Linde.
Lietuvas likumdošanā vairāk tiek domāts par to, kā uzņēmējiem palīdzēt. Ir pat īpašs likums par mazo un vidējo uzņēmumu attīstību. Latvijā uzņēmējdarbības vide ir sarežģītāka.
"Saskatījām, ka uzņēmējdarbību kontrolējošu, uzraugošu normatīvo aktu īpatsvars ir daudz lielāks nekā likumu, kas veicina uzņēmējdarbības attīstību," sacīja Linde.
Tikmēr lietuvieši no Latvijas var pamācīties, kā veidot dažādus biznesa inkubatorus. Grāmatā apkopoti arī uzņēmēju viedokļi, kā atbalsta organizāciju darbu varētu uzlabot, lai tas būtu efektīvāks, un izstrādāti ieteikumi izmaiņām likumdošanā.
