Eldars Salvis Rozentāls par izrādi “Brutāls un dēls” (20.11.2018.)
Pirmā izrāde Dmitrija Petrenko režijā, kuru ar ovācijām varu nodēvēt par izcilu un, viennozīmīgi- par vislabāko, manuprāt, līdz šim režisēto viņa darbu!
Lai uzzinātu visu, kas notiek izrādē, tā noteikti jānoskatās katram pašam. Sākotnēji izrādes garums – 2 stundas un 40 minūtes likās būs ļoti “daudz par daudz”, taču viss izrādē notiekošais nevienu mirkli neļāva skatīties pulkstenī un pat garlaicīgi nebija ne mirkli. Visu laiku sižetiskie pavērsieni liek atkal domāt un uzmanīgi sekot līdzi tam, kas notiek uz skatuves.
/Foto: Daina Geidmane/
Lai gan izrāde ir pilna ar necenzētu leksiku – tā ir tik profesionāli “ievīta” notiekošajā, ka pirmo reizi tā ne tikai netraucē, bet pat ļoti palīdz un spilgti paspilgtina tēlus un notiekošo – lielu daļu no izrādes mizanscēnām radot pat ļoti komiskas un smieklīgas.
Ģimenes iekšējā un ārējā saskarsme, katra tēla konflikts ar sevi un apkārtējiem, varas izpausmes un zināmā mērā arī mahinācijas, un spēle ar pārējiem. Klasisks sižets pretstatos un ļoti dziļa doma – noteikti katrs skatītājs sev atradīs ko tuvu un svarīgu.
Īpaši jāatzīmē un jāuzslavē aktieru sniegums – it īpaši aktrise Vita Vārpiņa, kura šķita, ka nevis tēlo lomu, bet tik izcili dabiskais lomas iznesums ir kā aktrises ikdiena. Arī Lauris Subatnieks un Niklāvs Kurpnieks katrs savā lomā un kopīgā duetā demonstrēja izcilību vīrišķībā un vājumā, mahinācijās un absolūtā tēla pārliecībā.
Ļoti askētiska Sintijas Jēkabsones scenogrāfija un vienkārši gaumīgi Baibas Litiņas tērpi paspilgtina notiekošo uz skatuves. Īpašs “bonuss” par scenogrāfisko kodu guļamistabas durvīm un dziļo ideju par to!
Iesaku noskatīties katram un arī pats noteikti došos izbaudīt lielisko sniegumu un dziļi plosoši izcilo izrādi!