Maija Brikmane par izrādi “Purva bērni” (03.10.2019.)
Pirmkārt, milzu prieks, ka pie Latvijas dramaturģijas debesīm ir iemirdzējies jauns spīdeklis Dīča personā. Tēma, lai arī ielikta plauktiņā “futūristiska fikcija”, nav no nekādas neaizsniedzamas nākotnes. Kurš tad ir “īstāks” cilvēks - tas, kurš silti iekortelējies savā iedomātajā ideālajā pasaulē, kurā valda dubultas, pat trīskāršas morāles standarti un sauc sevi par sabiedrības krējumu, vai tomēr “atkritēji”, kas, “sitoties” pa dzīvi un mēģinot apmierināt pašas primārās cilvēka vajadzības, bieži spēj saglabāt vairāk cilvēcības. Jautājums, kurš aktuāls vienmēr. Turklāt Dīcis ļoti gudri uzbūvējis stāstu. Šī nav pasaka par labo un ļauno. Neviens nav tikai melns vai balts. Visi ir tikai cilvēki (tomēr jāatzīst- dažu tēlu stāsts šķita līdz galam neizstāstīts).
Otrkārt, prieks par drosmi iestudēt “šausmu izrādi”, nebaidoties arī no izaicinošām detaļām, kas izgaismo patērētāju sabiedrības notrulināšanos. Jā, izrādes fons (scenogrāfija, videoprojekcijas, tērpi, grims) ir smags un neērts, dažkārt bliež pa visām maņām, bet tieši uz tāda fona stāsts iegūst pilnīguma un nobeigtības sajūtu. Tiem, kas izvēlas izlikties, ka pasaule ārpus paša iedomātā rozā burbuļa nepastāv, uz šo izrādi nevajadzētu nākt. Tiem, kas gaida vieglu vakara izklaidi, arī nē.
/Foto: Artūrs Pavlovs/
Treškārt - aplausi aktieriem! Mans favorīts bija A. Līvmane. Graciozi iznesta loma. Dziļi paklanos O. Dreģes priekšā - šai dāmai gadi nav šķērslis, lai izpildītu trikus, kur pat dažiem jaunajiem būtu krietni jāpacenšas. Patīkami pārsteidza K. Zāle un G. Andžāns. Nav bieži gadījies, kad viss aktieru ansamblis nostartē tik augstā, līdzvērtīgā līmenī. Vienīgi mulsināja A. Krasovskas varone, kas šķita pārāk agresīvi nospriegota visu laiku, neatkarīgi no situācijas. Bet var jau būt, ka tāds režisora uzstādījums.
Kopsavilkums- noteikti vērts doties uz izrādi, ja esi atvērts dažādām formām un izteiksmes līdzekļiem, esi gatavs paskatīties uz cilvēku rasi no neglītās puses un aizdomāties par it kā tik ikdienišķām, bet tomēr neērtām tēmām.