ES bioloģiskās pārtikas tirgus: fakti un noteikumi
Jaunie ES bioloģiskās ražošanas noteikumi garantēs pārtikas kvalitāti, vides aizsardzību un dzīvnieku labturību visā piegādes ķēdē.
Arvien vairāk ES patērētāju pērk produktus, kas ražoti, izmantojot dabīgas vielas un procesus. Bioloģiskā pārtika vairs nav tikai šaura tirgus niša, lai gan tā joprojām veido nelielu daļu no ES kopējās lauksaimnieciskās ražošanas. Bet ko īsti nozīmē “bioloģisks”?
ES bioloģiskās lauksaimniecības definīcija
Bioloģiskā ražošana ir ilgtspējīga lauksaimniecības sistēma, kas saudzē vidi un dzīvnieku labturību, bet ietver arī visus pārējos pārtikas piegādes ķēdes posmus.
ES ražošanas noteikumi
ES regula par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu nodrošina, ka visā ES tiek ievēroti vienādi augsti kvalitātes standarti. Noteikumi attiecas uz lauksaimniecības un akvakultūras ražošanas praksēm, pārtikas pārstrādi un marķēšanu, lauksaimnieku sertifikācijas procedūrām, kā arī uz bioloģisko produktu importu no valstīm, kuras nav ES.
ES bioloģiskie lauksaimnieki atbildīgā veidā izmanto enerģiju un dabas resursus, veicina dzīvnieku veselību un palīdz saglabāt bioloģisko daudzveidību, ekoloģisko līdzsvaru un ūdens/augsnes kvalitāti.
Bioloģiskās lauksaimniecības prakse Eiropas Savienībā ietver šādus aspektus:
- augseka resursu efektīvai izmantošanai,
- ķīmisko pesticīdu un sintētisko mēslošanas līdzekļu izmantošanas aizliegums,
- ļoti stingri ierobežojumi attiecībā uz antibiotikām dzīvniekiem,
- ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) aizliegums,
- vietējo resursu izmantošana dabiskam mēslojumam un dzīvnieku barībai,
- lauksaimniecības dzīvnieku turēšana brīvos apstākļos un āra vidē un bioloģiskās lopbarības izmantošana,
- pielāgotas lopkopības metodes.
Bioloģisko produktu marķēšana un logotips
ES bioloģiskās ražošanas logotips uz pārtikas produktiem garantē, ka ir ievēroti ES bioloģiskās ražošanas noteikumi. Tas ir obligāti jāizmanto fasētai pārtikai. Attiecībā uz pārstrādātu pārtiku tas nozīmē, ka vismaz 95 % no lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļām ir bioloģiskas. Lielveikali un citi mazumtirgotāji var marķēt savus produktus ar terminu “bioloģisks” tikai tad, ja tie izpilda noteikumus.
Bioloģiskais tirgus un lauksaimniecības zeme
ES bioloģiskais tirgus pastāvīgi paplašinās, un tagad tā vērtība ir aptuveni 30,7 miljardi eiro gadā. Lai gan ES bioloģiskās lauksaimniecības zeme gadu gaitā ir palielinājusies, tā izmanto tikai 7 % no kopējās lauksaimniecības platības. Atšķirību starp pieprasījumu un ražošanu nosedz pieaugošais imports.
Jauno noteikumu galvenie punkti
ES strādā pie tā, lai atjauninātu spēkā esošos bioloģiskās ražošanas un marķēšanas noteikumus, reaģējot uz būtiskām pārmaiņām šajā nozarē. Ierosinātie grozījumi paredz šādas izmaiņas.
Stingrāka kontrole — vismaz reizi gadā tiek pārbaudīti visi uzņēmēji (lauksaimnieki, dzīvnieku audzētāji, pārstrādātāji, tirgotāji, importētāji) visā pārtikas piegādes ķēdē.
Godīgāka konkurence — ārpussavienības ražotājiem, kas vēlas pārdot savus ražojumus Eiropas Savienībā, ir jāievēro tie paši noteikumi, kuri jāievēro ES ražotājiem.
Pesticīdu piesārņojuma nepieļaušana — lauksaimniekiem ir jāveic piesardzības pasākumi, lai izvairītos no nejaušas piesārņošanas ar neatļautiem pesticīdiem vai mēslošanas līdzekļiem. Produkts zaudē savu bioloģisko statusu, ja piesārņojums radies krāpšanas vai nolaidības dēļ. ES valstis, kurās ir noteiktas robežvērtības attiecībā uz neatļautu vielu izmantošanu bioloģiskajā pārtikā, var turpināt to piemērošanu, bet tām ir jāļauj savā tirgū pārdot bioloģisko pārtiku no citām ES valstīm. Eiropas Komisija 2025. gadā novērtēs piesārņojuma novēršanas noteikumus.
Labāka bioloģisko sēklu un dzīvnieku piegāde — katrā ES dalībvalstī tiek izveidota elektroniska datubāze par bioloģisko sēklu un dzīvnieku pieejamību.
Jauktas saimniecības — lauksaimniekiem ir atļauts ražot parastos produktus papildus bioloģiskajiem produktiem, bet tiem ir skaidri jānodala lauksaimnieciskās darbības.
Mazo lauksaimnieku sertifikācijas procedūras tiek vienkāršotas.
Iekļauj jaunus produktus, piemēram, sāli, korķi un ēteriskās eļļas. Citus produktus var pievienot vēlāk.
Eiropas Parlaments jaunos noteikumus pieņēma 2018. gada aprīlī. Savukārt 2020. gada oktobrī Parlaments apstiprināja lēmumu atlikt jauno noteikumu piemērošanu uz vienu gadu, proti, līdz 2022. gada 1. janvārim, lai situācijā, kad jācīnās ar Covid-19 krīzes sekām, dotu lauksaimniekiem un valstu iestādēm vairāk laika pielāgoties. 2021. gada novembrī Eiropas Parlamenta deputāti pieņēma jaunu kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu, kas turpinās atbalstīt lauksaimniekus.
Uzzini vairāk lauksaimniecības faktu un skaitļu mūsu infografikā.
