Sigita Paula Cepleviča par izrādi “Bīstamie sakari” (ģenerālmēģinājums, 23.05.2019.)
Pagājušas jau pāris nedēļas, bet es joprojām domāju par šo izrādi. Noteikti varu teikt, ka “Bīstamie sakari” ir viens no maniem šīs sezonas favorītiestudējumiem Lielajā zālē (otrs favorīts ir “Lauva ziemā”). Vizuāli ļoti baudāma izrāde - manas acis sajūsmā mirdzēja par skaistajiem Ilzes Vītoliņas radītajiem kostīmiem gaišajos toņos un par Mārtiņa Vilkārša interesanto scenogrāfiju. Arī izcila aktierspēle un režija. Ļoti bieži manu izvēli izrāžu apmeklēšanā nosaka aktieru sastāvs, bet ir arī tādi režisori, kuru iestudējumus vienmēr ļoti gaidu. Līdzīgi kā ar Aleksandru Morfovu, tā arī Jans Villems van den Boss man nav vēl licis vilties, un viņa režijā veidotās izrādes vēl ilgi paliek manā atmiņā. Arī šoreiz tā ir ar izrādi “Bīstamie sakari”.
Ļoti spilgti atmiņā palicis izrādes sākums, kas jau uzreiz aizrāva manu elpu sajūsmā. Nespēju atraut acis no katra aktiera un aktrises, kad bija viņu uznāciens. Aktieru sastāvs vien jau ir ko vērts! Īpaši priecājos par režisora izvēli, uzticot galvenās lomas Rēzijai Kalniņai un Artūram Skrastiņam. R.Kalniņa marķīzes de Merteijas tēlā bija burvīga, un arī šoreiz viņai izdevās mani patīkami pārsteigt. Ir tik ļoti aizraujoši viņu vērot arī šādā tēlā, kurš spēlējas ar citu cilvēku likteņiem. Viņas spožā un pārliecinošā aktierspēle mani pilnībā apbūra, lai gan pats tēls ar savām bīstamajām spēlēm, meliem, rīcību un attieksmi pret cilvēkiem mani šausmināja un biedēja. Īpaši aizraujoša ir R.Kalniņas saspēle ar A.Skrastiņu, kurš atveido vikontu de Valmonu. Viņu abu dēļ vien ir vērts redzēt izrādi, lai gan arī pārējie aktieri ir lieliski un tik ļoti piemēroti katrs savam tēlam.
/Foto: Mārtiņš Vilkārsis/
No aktieriem manu sajūsmu izpelnījās arī Ieva Segliņa, kura bija ārkārtīgi brīnišķīga Sesilas de Volanžas tēlā. Ļoti patīk, ka I.Segliņa spēj būt tik ļoti dažāda, atbilstoši lomām, un ar šo lomu viņa vēl ilgi paliks manā atmiņā. Ar apbrīnu vēroju arī Ilzi Ķuzuli-Skrastiņu de Turvela kundzes tēlā, un viņa vienmēr pārliecinoši tiek galā ar savām lomām, lai ko arī spēlētu. Arī viņas saspēle ar A.Skrastiņu bija aizraujoša un spēcīga. Patīkami pārsteidza mani arī Mārtiņš Upenieks kā Dansenī. Pilnīgi citādāks, bet tik lieliska aktierspēle. Un tā parūka viņam tik ļoti piestāvēja!
Vēl manā atmiņā ļoti spilgti palikusi aina ar vēdekļiem, kad visi aktieri vienlaicīgi tos atvēra. Tas bija kaut kas apburošs! Arī cīņas aina ar gaismas efektiem bija lieliski iestudēta. Patika arī video projekcijas, kas paspilgtināja ainās vajadzīgo noskaņu. Tieši šādi mirkļi bija tie, kas mani sajūsmināja un padarīja izrādi manās acīs ļoti īpašu. Interesanta bija arī režisora iecere vairākas ainas atkārtot kā filmā – patīt atpakaļ un parādīt vēlreiz. Un aktieriem izdevās to tik meistarīgi un apbrīnojami īstenot! Vienīgais, kas man šajā izrādē nepatika, bija paaugstinātu trokšņu un stroboskopa izmantošana dažās ainās, bet to kaut kā piecietu. Tas tāds nieks, salīdzinājumā ar visu pārējo, kas mani sajūsmināja un apbūra.
Cik labi, ka Dailes teātrī ir šādi viesrežisori, kas iestudē lieliskas izrādes! Ļoti jūtams un redzams komandas darbs, un tādēļ arī izrāde ir tik izcila izdevusies, par kuru gribu domāt vēl ilgi pēc noskatīšanās un ieteikt katram, kurš jautā, kuru izrādi noskatīties Dailes teātra Lielajā zālē. “Bīstamos sakarus” varētu salīdzināt arī ārēji kā paradīzi, bet iekšēji – kā elli. Labāk tikai no attāluma jūsmot par to paradīzi, jo, kļūstot par Merteijas atriebības upuri, nonāksi īstā ellē. Tas arī atspoguļojas izrādes afišā, kas, starp citu, ir izcili sanākusi! Gan uzrunā un piesaista uzmanību, gan paliek atmiņā.
Šoreiz pirms izrādes mazliet arī sagatavojos, vēlreiz noskatoties 1988. gadā tapušo filmu “Dangerous Liaisons”. Man bija interesanti salīdzināt filmu ar izrādi, tomēr izrāde man labāk patika. Liela nozīme tā ietekmē ir vizuālajam skaistumam un galvenajiem aktieriem. Šādu izrāžu dēļ es tik ļoti mīlu teātri, un jau zinu, ka rudenī noteikti iešu skatīties vēlreiz šo iestudējumu, jo otrajā reizē var pamanīt vēl kādas detaļas, kas pirmajā reizē paslīdējušas garām.