Dana Zālīte par koncertuzvedumu “Zvaigžņu zagļi” (21.12.2019.)
Dailes teātrī šī gada nogalē iestudēts tematisks koncertuzvedums “Zvaigžņu zagļi”, kas balstīts Antuāna de Sent – Ekziperī “Mazā prinča” motīvos, kurus papildina komponista Ulda Stabulnieka melodijas. Režisore Rēzija Kalniņa šoreiz ir izvēlējusies šādu ceļu, kas tikai daļēji sevi attaisno. Par visu pēc kārtas. "Mazais princis" ir labi zināms stāsts ar dziļāku filozofisku vēstījumu, kuru fragmentāri ir grūti uztvert, tas pieprasa kopumu. Līdzīgi ir ar Ulda Stabulnieka komponētajām dziesmām – tām nepieciešama spēcīgāka piesaiste. Iebildumi varētu rasties brīžos, kad no koncertuzveduma gaida tradicionālu Ziemassvētku/Vecgada koncertu, bet nenoliedzami ir daudz spēcīgu un pozitīvu faktoru, kas “Zvaigžņu zagļus” atšķir no citiem svētku iestudējumiem.
/Foto: Daina Geidmane/
Ierasts, ka gadumijas uzvedumos vai muzikālos iestudējumos būs labi zināmas, tautā iemīļotas dziesmas, būs eglīte, būs svētku sajūta un noslēgumā aktieri ar skatītājiem veidos improvizētu kori, lai kopīgi dziedātu kādu Ziemassvētku dziesmu. Šoreiz tā nav. Ir pavisam citi uzstādījumi. Var just, ka režisore ir gribējusi, lai skatītājiem būtu lielāka pievienotā vērtība vakaram – vēlme pārlapot “Mazo princi” vai noklausīties Stabulnieka dziesmas, kuras, pieļauju, nav ikdienas mūzikas sarakstā. Aktieri, kā vienmēr, dzied un spēlē izjusti un spēcīgi, šoreiz izceļot jauno talantu Reinardu Blūmentālu. Tieši mazā zēna saspēle ar pieredzējušo aktieri Pēteri Liepiņu rada paliekošākās emocijas un iespaidus.
Sevišķi uzteicams ir vizuālais noformējums, kas redzams gan spilgtajos un iespaidīgajos tērpos, gan scenogrāfijā. Skatītājiem ir iespēja vērot, kā top gleznotājas Kristīnes Kutepovas krāšņie mākslas darbi.
“Zvaigžņu zagļi” ir citādāka svētku koncertu pieredze, katram pašam jāizlemj, vai viņš vēlas, lai šie svētki teātrī atšķiras no citiem, vai vēlme dzirdēt zināmās melodijas tomēr ir spēcīgāka. Ir jāapzinās, ka nav viena universāla scenārija, pēc kura būtu jāvadās svētku iestudējumos. Citāds skats uz svētku “teātra izrādi” var būt kā labs tramplīns uz atvērtāku procesu vērošanu kopumā. To arī katram novēlu, lai nevaldītu stereotipi par to, kādam būtu vai nebūtu jābūt svētku koncertam.