Visbiežāk uzdotais jautājums no iedzīvotājiem, kuru novadi pievienoti citiem, – kur pēc novadu apvienošanas varēs saņemt pakalpojumu, ko parasti saņēma līdzšinējā pašvaldībā? Vai tiešām būs jābrauc uz jauno administratīvo centru?
Reformas autori skaidroja – administratīvais centrs nebūs vienīgā vieta, kur iedzīvotāji varēs saņemt klātienes pakalpojumus. Pašvaldībām arī turpmāk jānodrošina iedzīvotāju apkalpošana pēc iespējas tuvāk dzīves vietai, piemēram, pagasta pārvaldēs, vietējā bibliotēkā vai caur klientu apkalpošanas centriem. Šos klientu centrus varētu veidot arī bijušo pašvaldību telpās.
Otrs biežākais jautājums nāk no mazturīgiem cilvēkiem, kuriem būtisks ir pašvaldības atbalsts. Nereti tajos novados, kas rīt tiks pievienoti citiem, pabalsti ir lielāki un pašvaldības nodevas – mazākas nekā novados, pie kuriem tos pievienos. Iedzīvotāji jautā – kā mainīsies pabalstu apmērs?
Atbilde – par pabalstu apmēru lems jaunā pašvaldība, izstrādājot jaunus saistošos noteikumus sociālajai jomai. Tas jāizdara līdz šī gada 1. oktobrim.
Līdz tam spēkā paliks līdzšinējie pabalsti. Nevar izslēgt iespēju, ka daļai iedzīvotāju atbalsts no jaunās pašvaldības tomēr būs mazāks nekā līdz šim.
Nomaļu iedzīvotāji raizējas – bet, ja nu tomēr būs vajadzība doties uz jauno administratīvo centru – vai varēs tur nokļūt pa kvalitatīvu ceļu?
Vienlaikus ar šo reformu reģionālās attīstības ministrija izstrādājusi īpašu autoceļu programmu. Tai paredzēti vairāk nekā 300 miljoni eiro. Remontējamo ceļu saraksts it kā izstrādāts kopā ar pašvaldībām. Taču, kā vēstīts iepriekš, – joprojām ir ceļi, kur segums nav apmierinošs, piemēram P-88 (Vecumnieki–Bauska), bet tas šajā programmā īsti neparādās.
Vai pēc novadu apvienošanas tiks slēgtas vidusskolas, pagastu bibliotēkas vai kultūras centri? Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) gan skaidroja, ka pašvaldības izglītības iestāžu atvēršana un slēgšana līdz šim ir bijusi un arī pēc reformas būs pašvaldības kompetencē. Tas pats arī attiecībā uz kultūras centriem un bibliotēkām.
Skolu skaitu drīzāk varētu ietekmēt nevis reģionālā reforma, bet Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sāktā skolu reforma un kritēriji vidusskolu finansēšanai.
Un visbeidzot – daudziem cilvēkiem reizē ar novadu apvienošanu mainīsies arī dzīvesvietas adrese. Vai tas nozīmē, ka jāmaina arī dokumenti, kur tā parādās (piemēram, zemesgrāmatas apliecība vai auto tehniskā pase)?
Reformas autori skaidroja – pēc pašvaldību apvienošanas nebūs nepieciešams speciāli mainīt dokumentus. Elektroniskajās datu bāzēs viss tiks nomainīts automātiski. Papīra dokumentos adresi varēs aktualizēt, kad tie būs jāmaina citu iemeslu dēļ, – beidzas derīguma termiņš vai tamlīdzīgi.
