Latvijas Zemnieku savienība (LZS), kas ir viena no vecākajām Latvijas partijām, sestdien, 13. martā pulcējās uz savu pirmo attālināto partijas kongresu, jo pasākums nevarēja notikt, kā parasti ierasts, klātienē Jelgavā. Kongresā, uz kuru partija pulcējās pēc divu gadu pārtraukuma, vadītāja amatā tika pārvēlēts Armands Krauze un būtiski nomainīts arī valdes sastāvs, izbalsojot kritiskāku viedokļu paudējus. Partijas jaunā valde vadības stūri turēs nākamos divus gadus, līdz ar to būs atbildīga gan par partijas startu pašvaldību vēlēšanās jūnijā, gan Saeimas vēlēšanās 2022. gadā.
LZS kongress bija pirmais tāda veida pasākums, kopš 2019. gada decembrī Aivaram Lembergam noteiktajām ASV sankcijām un kopš viņam šogad februārī nomainīts drošības līdzeklis uz apcietinājumu pēc tiesas sprieduma pirmajā instancē. Kā zināms, uzreiz pēc šī tiesas lēmuma ZZS izplatīja paziņojumu, ka apcietināšana tiesas zālē ir politiski, nevis tiesiski motivēta un liecina par vēršanos pret politiķi neilgi pirms pašvaldību vēlēšanām.
Tad, kad ASV 2019. gada decembrī vērsās pret ilggadējo Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), kurā ietilpst LZS, premjera amata kandidātu, vienīgā, kas no LZS publiski aicināja Lembergu aiziet no politikas, bija tā laika LZS valdes locekle un Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola.
Toreiz partijas vadība Reiznieci-Ozolu apklusināja un Covid-19 pandēmijas dēļ izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ nenotika arī pērn martā plānotais LZS kongress, kurā varēja notikt publiska diskusija par šo tēmu. Partija gan neizmantoja iespēju kongresu rīkot pagājušā vasarā, kad bija mazāk ierobežojumu un kad to darīja vairākas citas partijas.
LZS kongresu sasauca tikai tagad attālināti, jo ir pienācis pēdējais brīdis, kad saskaņā ar partijas statūtiem reizi gadā jāpārvēlē partijas vadība.
Partijas līdzšinējais valdes priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Armands Krauze šajā amatā tika ievēlēts 2019. gada pavasarī, pārņemot vadības grožus no partijas ilggadējā vadītāja Augusta Brigmaņa. Brigmanis kļuva par priekšsēdētāja vietnieku, tāpat kā Ringolds Arnītis, kurš savulaik vadīja Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (JV) biroju.
Vadības maiņa LZS notika pēc tam, kad pēc 2018. gada vēlēšanām ZZS palika ārpus valdības, lai gan uz vēlēšanām gāja kā vadošā partija Māra Kučinska (ZZS) vadītajā valdībā. Pēc ilgāka laika arī Brigmanis bija palicis ārpus Saeimas.
Ziņas par to, ka LZS iekšienē ir zināmas nesaskaņas un viedokļu dažādība pēdējo gadu laikā gan Lemberga jautājumā, gan citos ar partijas vadību saistītos jautājumos, ik pa laikam parādījās plašsaziņas līdzekļos, un norādīja Vidzemes nodaļu virzienā.
Iekšējie oponenti
Tagad attālinātajā partijas kongresā daži delegāti visai tieši, citi mazāk tieši pieminēja iekšējo viedokļu dažādību un strīdus partijā, taču ļoti asi publiski strīdi nebija vērojami.
Tādējādi par noskaņojumu partijā var spriest pēc valdes vēlēšanu rezultāta. Partijas kongresam bija deleģēti 168 biedri no 56 nodaļām, kā arī piedalījās virkne partijas struktūrvienību pārstāvju un Saeimas deputāti, kam dalība kongresā kā delegātiem paredzēta saskaņā ar partijas statūtiem.
LZS priekšsēdētāja amatam bija izvirzīts pašreizējais partijas vadītājs Armands Krauze, kā arī LZS priekšsēdētāja vietnieks Ringolds Arnītis un ZZS Saeimas frakcijas deputāts, LZS biedrs Viktors Valainis. Uz diviem priekšsēdētāja vietnieku amatiem pretendēja Augusts Brigmanis, Uldis Augulis, Jānis Dūklavs, Hardijs Vents, kā arī automātiski uz šiem amatiem kandidēja Arnītis un Valainis, kuri netika ievēlēti priekšsēdētāja amatā.
Pēc visu triju valdes priekšsēdētāja amatu kandidātu uzrunām Krauze ar 91 balsi tika pārvēlēts šajā amatā, bet Arnītis ieguva 53 un Valainis 29 balsis. Kandidējot uz priekšsēdētāja vietnieku amatiem, Brigmanis saņēma 90 balsis un saglabāja amatu, bet par otru priekšsēdētāja vietnieku ar 88 balsīm tika ievēlēts Valainis, kurš pērn augustā bija arī ZZS mēra amata kandidāts Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās. Šajā sacensībā aiz svītras palika Arnītis (63 balsis), Dūklavs (50 balsis), Vents (31 balss), Augulis (22 balsis).
Dūklavs un Arnītis, kuri abi līdz šim bija LZS valdē, attiecīgi ar 46 balsīm un 73 balsīm palika aiz svītras arī sacensībā uz saskaņā ar statūtiem Vidzemes apgabalam paredzētajām divām vietām valdē. Viņus apsteidza Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs (115 balsis) un Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Vents (104 balsis).
Uz divām Zemgales vietām bija trīs kandidāti, no kuriem tika ievēlēti Jelgavas mērs Andris Rāviņš (140 balsis), Rita Vectirāne (106 balsis), bet netika ievēlēts Augulis (88 balsis). No pārējiem apgabaliem bija pa diviem kandidātiem, un tie visi tika ievēlēti – Lienīte Caune, Dairis Kandelis, Edgars Mekšs, Aigars Pušpurs, Dainis Karols un Vineta Ķine. Kopumā valdē tagad nomainījušies seši no desmit valdes locekļiem, kā arī viens no diviem valdes priekšsēdētāja vietniekiem.
Atšķirībā no citu partiju kongresiem LZS kandidātiem uz amatiem partijā katram bija iespēja izteikties pirms balsojuma, un asākā kritika šajās uzrunās izskanēja tieši no Arnīša un Dūklava. Neviens no viņiem Lembergu vārdā nesauca, tomēr Arnītis pieminēja korupcijas vārdu, ar ko tiek publiski saistīta partija.
Arnītis, piesakot savu kandidatūru, norādīja, ka partijas reitingi ir stabili, taču tas ir, pateicoties valdības kļūdām, nevis partijas darbībai. "Īsāk sakot, mūs vairs nemīl, neciena, un pats sliktākais, arī netic," teica Arnītis. Viņš uzskata, ka tas ir tādēļ, ka partija ir aizmirsusi par savu misiju un saviem mērķiem, kā arī ir sašķelta partijas savienība ar citām partijām, jo atšķiras to mērķi.
"Es nebaidos šī vārda – mēs esam arī apzīmogoti ar korupcijas zīmogu. Mēs esam sodīti par savu augstprātību un nevēlēšanos mainīties. Zemnieki un cilvēki laukos par mums vairs nebalso," teica Arnītis, norādot, ka partija aizmirsa par kalpošanu vēlētājiem un doto uzticību, bet guva labumus sev un saviem sponsoriem.
Arnītis bija arī vienīgais kandidāts uz amatiem, kurš attālinātajā kongresā piedāvāja prezentāciju ar saviem plānotajiem darbiem, kam pamatā atgriešanās pie ideoloģiskajām vērtībām – ģimene, darbs, izglītība, dzimtenes mīlestība un nesavtīga kalpošana tautai. No tām izrietēja plāni par atbalstu vietējiem lauksaimniekiem un uzņēmumiem un nodokļu samazināšanu.
Arnītis uzsvēra, ka jāpieņem arī lēmums par turpmāku sadarbību ar Latvijas Zaļo partiju un par sadarbību ar reģionālajām partijām nākamajās vēlēšanās. Viņš arī rosināja veidot ēnu Ministru kabinetu, lai uzvarētu 14. Saeimas vēlēšanās un atgrieztos pie valdības vadīšanas. Viņam bija arī savas idejas par partijas darba organizāciju, tajā skaitā dodot lielu autonomiju partijas nodaļām. Arnītis pieminēja arī kašķus, naidu un negācijas partijas iekšējā komunikācijā, kas tai kaitē. "Es esmu apkopojis vairāk vadošo partijas biedru citātus, bet man ir kauns tos rādīt," teica Arnītis, norādot, ka gaisotni partijā jūt arī vēlētāji.
Savukārt bijušais zemkopības ministrs un Saeimas deputāts Dūklavs savā uzrunā uzsvēra, lai amatā pārvēlētajam Krauzem tiešām izdodas saliedēt komandu, lai viņš ir konstruktīvs savos lēmumos un darbā valdē un parlamentā, un lai nerodas iespaids, ka "runājam vienu, bet darām otru". Dūklavs stāstīja, ka vēl pirms pandēmijas laika, kad ar cilvēkiem varēja tikties klātienē, viņam nācies daudz dzirdēt, ka par šo partiju nebalsos tās kļūdu dēļ. "Mums ir jāzina, ko cilvēki domā, jāanalizē, lai nākamajās vēlēšanās nepieļautu šīs kļūdas," teica Dūklavs. Partijas vadībā ievēlētos Dūklavs mudināja pārvarēt emocijas un viedokļu dažādību, lai vienoti strādātu mērķu īstenošanai.
Par nepieciešamību strādāt komandā un saliedēšanos runāja vēl daudzi citi, tajā skaitā Brigmanis, kurš solīja turpināt kompromisu meklēšanu partijai ļoti sarežģītā iekšējā situācijā, kā arī pauda prieku par Valaiņa ievēlēšanu partijas vadībā, kas liecina par šī politiķa izaugsmi.
Opozīcijas sūrums
Uzrunās par paveikto divos darba gados partijas vadībā un nākotnes plāniem Krauze veltīja skarbus vārdus pie varas esošajai valdošajai koalīcijai un neslēpa rūgtumu, ka no opozīcijas rindām iespējas ko izdarīt ir nesalīdzināmas ar to laiku, kad partija darbojās valdībā. Tāpēc LZS mērķis ir uzvarēt 14. Saeimas vēlēšanās un dubultot savu pārstāvību, jo 13. Saeimā diemžēl ar pret ZZS vērstiem saukļiem iekļuvusi "plejāde pašlabuma meklētāju un politikas viendienīšu".
Krauze kritizēja gan Kariņa valdības veikto finanšu sektora remontu, kaitēšanu tranzīta un satiksmes sektoram, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī nekompetenci Covid-19 pandēmijas jautājumos un vakcinācijas procesa organizēšanā.
Par darbu savā partijā Krauze atzina, ka tajā ir dažādi viedokļi un tas ir normāli. Pie padarītajiem darbiem viņš minēja jaunu biedru iekšējās saziņas platformas, e-avīzes izveidošanu, jaunas biroja telpas, kurās neesot kauns vest viesus. Tāpat esot notikusi pievēršanās biedriem reģionos un to izcelšana sociālajās platformās, lai parādītu partijas spēku un plašumu. Krauzes laikā esot izveidota arī LZS Uzņēmēju padome Lienītes Caunes vadībā, kam izdodas ietekmēt uzņēmējus ietekmējošus lēmumus.
Krauze atzina, ka pašvaldību vēlēšanu kontekstā partijai ir stabils vēlētāju atbalsts, tāpēc partijas uzdevums pēc pašvaldību vēlēšanām ir teicami startēt Saeimas vēlēšanās, dubultojot deputātu skaitu. "Mums jāmācās no iepriekšējām kļūdām vēlēšanu kontekstā un stratēģiski jāvirza labākie kadri, kādi ir LZS un ZZS rindās, lai darbu uzsāktu jau tagad gan Saeimas, gan Eiropas parlamenta vēlēšanu kontekstā," teica Krauze.
Viņš arī atgādināja, ka "esam nacionāla, konservatīva, centriska partija", kas aizstāv visus Latvijas uzņēmējus un ražotājus un kam rūp katra cilvēka labklājība, neatkarīgi no cilvēka dzīves vietas Latvijā. Viņš arī uzsvēra, ka LZS stingri jāiestājas par ģimeni, tradicionālām un konservatīvām vērtībām.
Krauze sacīja, ka LZS kopā ar LZP un citiem partneriem ZZS ir ar darbiem parādījuši, ka īsteno savus solījumus un programmas mērķus, un arī turpmāk jāstrādā tā, lai "mēs būtu politiska partija, kas vada valsti ar LZS premjeru priekšgalā". Divu gadu laikā ir bijuši daudzi izaicinājumi, atzina Krauze un aicināja kolēģus raudzīties uz priekšu.
LZS, kas jau tagad ir reģionos un pašvaldībās visvairāk nostiprinājies politiskais spēks, pašvaldību vēlēšanās 5. jūnijā startēs visās pašvaldībās, kurās notiks vēlēšanas. Ar savu sarakstu partija startēts 18 pašvaldībās, vienotā Zaļo un zemnieku savienības sarakstā 17 pašvaldībās un vēl sešās apvienotajos sarakstos.
Spēks reģionos
"Mūsu mērķis ir uzvarēt 25 pašvaldībās," kongresā sacīja Krauze, uzsverot vēlēšanu saukli "lai gribas neaizbraukt, lai gribas atgriezties". Krauze uzsvēra, ka lielākajā daļā sarakstu līderi ir pašvaldību vadītāji, kas jau sevi iepriekš pierādījuši darbos. Partija uz pašvaldību vēlēšanām dodas ar vienādām kampaņas vadlīnijām visā valstī, lai pierādīt, ka ir nacionāla mēroga politiskais spēks.
Lepojoties ar jau esošo pārstāvniecību Latvijas pašvaldībās, partijas kongresā, ko žurnālisti varēja vērot tiešraidē "Youtube", tika pārraidītas īpaši sagatavotas 19 Latvijas pašvaldību vadītāju, kas ir LZS biedri, video uzrunas kongresa delegātiem. Partijas biedri tika sveikti no Alojas, Auces, Baltinavas, Balviem, Carnikavas, Dobeles, Grobiņas, Gulbenes, Inčukalna, Jelgavas pilsētas, Jelgavas novada, Limbažiem, Ludzas, Madonas, Mārupes, Mazsalacas, Pārgaujas, Rugājiem, Vecpiebalgas un Ventspils novada.
Partijas kongresa ievada daļā, saņemot video apsveikumus no sadarbības partneriem, ar ko LZS strādā kopā Saeimas frakcijā, Latvijas Zaļās partijas līderis Edgars Tavars norādīja, ka drīzumā abām partijām jāsēžas pie viena galda un jārunā par kopējo sadarbību, jo "šis jautājums nevar palikt ilgi gaisā pakārts". Tavars arī pieminēja nepieciešamību nākt ar kvalitatīvu politisku piedāvājumu, to gan nekonkretizējot. ZZS ceļu viņš saskata, kā turēšanos uz ceļa situācijā, kur vienā grāvī Krišjāņa Kariņa (JV) valdība un otrā Saeimas deputāts Aldis Gobzems.
Partijas "Latvijai un Ventspilij" pārstāvis Guntis Blumbergs savā uzrunā daudz vietas atvēlēja partijas līderim Aivaram Lembergam, kurš tagad atrodas apcietinājumā, bet savulaik ilgus gadus bijis ZZS premjera amata kandidāts Saeimas vēlēšanās. Blumbergs atkārtoja savas partijas viedokli, ka ar Lembergu politiski izrēķinās pie varas esošā valdošā koalīcija, bet galu galā Lembergs tiks attaisnots.
Atbilstoši LZS statūtiem LZS kongresa uzdevums katru otro gadu ir ievēlēt partijas priekšsēdētāju, viņa pirmo un otro vietnieku, kā arī desmit valdes locekļus, LZS centrālās revīzijas komisijas priekšsēdētāju, centrālo revīzijas komisiju un goda tiesas priekšsēdētāju.
Latvijas Zemnieku savienība ir viena no vecākajām politiskajām partijām Latvijā, kurā ir vairāk nekā 1450 biedru, kas pārstāvēti 64 nodaļās gan Latvijā, gan ārvalstīs.
LZS kopā ar Latvijas Zaļo partiju veido politisko apvienību Zaļo un Zemnieku savienība, kuri ir noslēgts sadarbības līgums arī ar Liepājas partiju un partiju "Latvijai un Ventspilij".
