Atrodas
Līvbērzes pagasta Vārpas ciemā pie aktivitāšu centra "Līvbērze". GPS 56.679127, 23.663868
Atklāts
2009. gada 21. novembrī, Jelgavas atbrīvošanas 90. gadadienā. Piemiņas akmens
veltīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim kapteinim (vēlāk pulkvežleitnantam)
Artūram Kēleram, kurš komandēja Latvijas armijas vienības, kas Jelgavas
atbrīvošanas operācijā uzbruka pilsētai no Kalnciema puses. Piemiņas zīmē, ko
aptuveni no tonnu smaga laukakmens darinājis akmeņkalis Neils Saksons, iekalts
teksts:
1919. gada 20. un 21. novembrī Daugavpils
pulka 3. bataljona komandieris kapteinis
Artūrs Kēlers (25.11.1894. Jelgavas apr. –
21.11.1941.Vjatlags),
vadot Daugavpils pulka kaujas grupu,
sekmēja Jelgavas atbrīvošanu no
bermontiešiem. Par kaujas uzdevuma
sekmīgu izpildi apbalvots ar Lāčplēša
Kara ordeni.
Foto: 11.09.2022., Alvis Eglītis
Vēsturiska
atkāpe: Artūrs Heinrihs Kēlers dzimis 1894. gada 25. novembrī Džūkstes pagasta
“Plāmšās” lauksaimnieka ģimenē. 1914. gadā beidzis Jelgavas ģimnāziju.
Krievijas
armijā iesaukts 1915. gada septembrī Valkā, dienējis 177. rezerves bataljonā
Novgorodā. 1916. gada maijā beidzis Vladimira karaskolu un nosūtīts uz 100.
rezerves kājnieku pulku, bet augustā uz Rezerves latviešu strēlnieku pulku.
1916. gada decembrī iedalīts 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulkā, kura
sastāvā piedalījies kaujās. Pulkā palicis līdz novembrim. 1917. gada jūlijā
paaugstināts par podporučiku, bet septembrī – par poručiku. Novembrī Vitebskā
ieskaitīts Daugavpils kara apriņķa virsnieku rezervē. 1918. gada janvārī
Tērbatā demobilizēts un 3. martā kritis vācu gūstā, no kura pēc nedēļas
atbrīvots. Atgriezies dzimtajā Džūkstē, bet 1919. gada janvārī pārcēlies uz
Kauņas guberņu.
Latvijas
armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 29. martā. Virsleitnanta pakāpē
ieskaitīts Liepājas Jaunformējamos spēkos, maijā iecelts par ložmetēju rotas
komandieri. No jūnija dienējis 4. (vēlāk 6.) atsevišķajā bataljonā, bet augustā
iedalīts 8. Daugavpils kājnieku pulkā un iecelts par 3. bataljona komandieri.
1919. gada oktobrī pie Rīgas divreiz kontuzēts, decembrī paaugstināts par
kapteini, skaitot no 3. novembra.
Pavēlē
par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 20. novembrī pie
Jelgavas Kēlers, “personiski vadīdams kaujas grupu 6 rotu sastāvā, zem spēcīgas
ienaidnieka uguns ieņēma līniju Ciemale-Dūmiņi-Sabraki-Vilkubūdas, saņēma
gūstekņus un ieguva 6 ložmetējus; otrā dienā neatlaidīgā uzbrukumā ieņēma
Sarkano krogu un Meiju muižu, galīgi salauzdams ienaidnieka pretošanos un lielā
mērā sekmēdams Jelgavas atbrīvošanu”.
1921.
gadā beidzis virsnieku kursus, 1923. gadā – vecāko virsnieku kursus, bet 1929.
gadā – bataljona komandieru kursus. 1924. gada novembrī paaugstināts par
pulkvedi-leitnantu un iecelts par bataljona komandieri. 1925. gadā pārcelts uz
Armijas komandiera štāba Operatīvo daļu. 1. novembrī iecelts par kara atašeju Maskavā.
1928. gadā pēc PSRS notas atsaukts un atgriezies 8. Daugavpils kājnieku pulkā.
1929. gada janvārī iecelts par bataljona komandieri. 1935. gadā nozīmēts par 3.
Jelgavas kājnieku pulka štāba priekšnieku, bet 1936. gadā par pulka komandiera
palīgu. 1938. gadā beidzis pulka komandieru kursus. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu
ordeņa IV šķiru, Viestura ordeņa II šķiru, Igaunijas Ērgļa ordeņa III šķiru.
Pēc
komunistiskās okupācijas 1940. gada 9. septembrī apcietināts, bet no dienesta
formāli atvaļināts oktobrī. 1941. gada 14. jūnijā pārvests uz koncentrācijas
nometnēm Vjatkas apkārtnē Krievijā. 1941. gada 18. jūlijā PSRS Augstākā tiesa
“par spiegošanu un propagandu nolūkā vājināt padomju varu” piesprieda Kēleram
uz 10 gadu ieslodzījumu koncentrācijas nometnē. Miris Vjatlaga koncentrācijas
nometnē 1941. gada 21. novembrī.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru