Eldars Salvis Rozentāls par izrādi “Lauva ziemā” (17.01.2019.)
Man nekad nav patikušas izrādes par vēsturi, jo pagātne un nākotne ir divas lietas, kuras tikai aptuveni var iedomāties vai iztēloties, taču reālā realitāte ir pilnīgi cita. Individuālās interpretācijas katrs uztver pavisam savādāk un izrādes ilgums mazliet lika šaubīties par to, vai izrāde būs tā vērta.
Patīkams pārsteigums ir pirms izrādes iegādātā programmiņa – tā ir daudz biezāka un apjomīgāka kā parasti – šķietamais sižets sīki un smalki, vēsturiskos faktos tiek izklāstīts un nav vairs šaubu, ka uz skatuves nebūs vēsturisku faktu izklāsts. Tiem, kuri neseko līdzi vēstures faktiem, ir skaidra absolūtā situācija par notiekošo izrādē.
Un tieši tā, ne mazākās vilšanās – no vēstures ne miņas –, ja neskaita tēlu vārdus un katra individuālās asociācijas. Scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis tandēmā ar gaismu mākslinieku Jevgeņiju Vinogradovu ir pārspējuši paši sevi, klāt pievienojoties tērpu māksliniecei Ilzei Vītoliņai un muzikālajam konsultantam Jurim Vaivodam. Viņi kopā ar izrādes režisoru un skatuves versijas autoru Aleksandru Morfovu ir radījuši pārsteidzošu un unikālu šedevru. Un lai gan daudzi salīdzina šo darbu ar dažādiem Džilindžera darbiem – nepiekritīšu! Aleksandrs Morfovs notur uzmanību ne tikai ar sižetisko līniju, bet ar dažādiem otrā un trešā plāna “pienesumiem”, kuri dažādās mijiedarbībās paspilgtina iekšējo pārdzīvojumu un notikumu nozīmīgumu uz skatuves.
/Foto: Mārtiņš Vilkārsis/
Absolūti mūsdienīgā izskatā, uzvedībā un izpausmes veidos, izrāde - vairāk kā 3 stundu garumā - ne mirkli neļauj domāt par blakus lietām vai laiku. Absolūti nepārtraukta spriedze, pozīciju un elementu maiņas cilvēkos pašos, attiecībās un vēlmēs. Lielisks piemērs lai padomātu un saprastu, ko katrs dzīvē mēs nostādām par prioritāti – sevi, biznesu, ģimeni vai laimi, un ko esam gatavi upurēt, lai iegūtu izvēlēto.
Izcils Jura Žagara un Rēzijas Kalniņas tandēms, mazliet mulsināja Artūrs Skrastiņš atbilstošajā lomā, izcili iederējās Toms Treinis kā mazs, izlutināts princis mūsdienu jaunatnes izpausmēs. Īpaši jāuzsver Lauris Dzelzītis, kura tēlojums izrādē neatstāja vienaldzīgu.
Šī ir izrāde, kura veiksmīgi, straujiem soļiem ieņēmusi stabilu vietu labāko Dailes teātra izrāžu TOP trijniekā.
Viennozīmīgi ir vērts noskatīties!