Parlaments nobalso par Eiropas ''digitālo nodokli''

Deputāti atbalsta jaunus noteikumus, kas paredz ieviest pirmo sava veida ‘’digitālo nodokli’’, ko piemēros lielākajiem uzņēmumiem digitālo pakalpojumu sniegšanas jomā.

Foto:  Deputāti aicina ES ieviest digitālo pakalpojumu nodokļa kopējo sistēmu ©AP images/European Union-EP.
Deputāti aicina ES ieviest digitālo pakalpojumu nodokļa kopējo sistēmu ©AP images/European Union-EP.

Ceturtdien, 13. decembrī, Parlaments atbalstīja divus ziņojumu projektus, kas aicina ES ieviest digitālo pakalpojumu nodokļa kopējo sistēmu attiecībā uz ieņēmumiem, ko gūst lielākie uzņēmumi digitālo pakalpojumu un tehnoloģiju jomā. Priekšlikums paredz, ka dalībvalstīm būs iespēja piemērot nodokli ieņēmumiem, kas iegūti konkrētās valsts teritorijā, arī gadījumā, ja uzņēmums fiziski neatrodas šajā teritorijā.

Globālā ekonomika tiek arvien vairāk ''digitalizēta'', radot jaunus biznesa modeļus un veicinot jaunus uzņēmējdarbības veidus. Pašreizējais regulējums, kas nosaka uzņēmumu ienākuma nodokļu sistēmas darbību, pamatā tika izstrādāts 20. gadsimtā. Esošie noteikumi nespēj aptvert visas digitālās jomas darbības, piemēram, kur nav prasības fiziskajai klātbūtnei, lai nodrošinātu digitālos pakalpojumus - teikts sagatavotos ziņojumos.


Nodokļiem ir nozīme

Ņemot vērā, ka nodokļu piemērošana digitālās ekonomikas jomā ir globāla līmeņa problēma, Eiropas Komisija aktīvi sadarbojās ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO), lai rastu starptautisku risinājumu.

Kamēr kopīgais risinājums tiek meklēts, Parlaments vēlas izveidot digitālo pakalpojumu nodokļa kopējo sistēmu (DPN).

EP deputāta Paul Tang (S&D, Nīderlande) sagatavotais ziņojuma priekšlikums ierosina piemērot nodokli pasaules lielākajiem digitāliem uzņēmumiem, kas rada ieņēmumus visā pasaulē, sniedzot digitālos pakalpojumus, tādus kā meklētājprogrammas, sociālo mediju platformas vai tiešsaistes tirdzniecības vietas.

Otrajā ziņojuma priekšlikumā, ko sagatavoja EP deputāts Dariusz Rosati (Polija, EPP) tiek norādīts, ka lēmumam, vai uzņēmumam dalībvalstī ir pietiekami nozīmīga ''digitālā klātbūtne'', par kuru būtu jāmaksā nodoklis, jābalsta uz ieņēmumu apjomu, kas rodas no digitālo pakalpojumu sniegtā piedāvājuma (gada ieņēmumi pārsniedz 7 miljonus eiro), lietotāju skaitu (vairāk nekā 100 000 lietotāju vienā dalībvalstī) vai noslēgto biznesa līgumu skaitu digitālo pakalpojumu sniegšanai (vairāk nekā 3000).

EP ziņotājs Dariusz Rosati uzsvēra, ka ‘’ir pienācis laiks rīkoties’’ un, ka Eiropas Savienībai jānosaka tendences un jāpiemēro atbilstošu tām regulējumu, vienlaicīgi turpinot darbu ar ESAO pie starptautiskā līmeņa risinājuma.

Savukārt otrs ziņotājs Paul Tang pauda nožēlu, ka 4. decembrī notiekošajā sanāksmē ES finanšu ministri nespēja vienoties par DPN sistēmu. Deputāts atzīmēja, ka projekta vietā ministri iesniedza vājāku priekšlikumu, kas noteikti nestāsies spēkā pirms 2021. gada.

"Tik vitāli svarīga lēmuma atlikšana ir netaisnīga rīcība pret godīgiem nodokļu maksātājiem un negatīvi ietekmē ES ekonomiku kopumā," piebilda deputāts.

"Mēs vēlamies nodrošināt, ka starptautiskie digitālie uzņēmumi, kā Google, Facebook un Amazon, maksā taisnīgu nodokļu daļu, kā to dara visi iedzīvotāji un mazie uzņēmumi. Mēs esam cīnījušies, lai palielinātu digitālā nodokļa likmi un paplašinātu piemērojamības nosacījumus, un turpināsim cīnīties par taisnīgu nodokļu politiku Eiropā. "

 

Nākamie soļi

Nodokļu jomu reglamentējošo tiesību aktu pieņemšanā Parlamentam ir konsultatīva loma, lēmumu vienbalsīgi jāpieņem Padomei.