Kristīne Neļubina par izrādi “Trīs šūpolēs” (03.12.2019.)
Ja komēdijas ir Tava lieta, Tavs džems, Tavas dzīves skaņu celiņš, tad uzmet aci izrādes Trīs šupolēs aprakstam. Jauns, 2019. gadā iestudēts gabals kamerzālē, kur intīmā gaisotnē (varētu pat teikt – ieslodzījumā) teju aci pret aci ar četriem aktieriem pasmiesies par mistērijas apvītiem notikumiem kādā kabinetā ar trīs adresēm.
Ne velti arī pats teātris aprakstā raksta, ka šī ir mistiska komēdija, jo to būtu grūti raksturot kā citādāk. Uz skatuves notiekošais – pilnīgs haoss un mistika, loģikas un atbilžu nav, taču galveno domu var tikai nojaust caur uzjautrinošiem mirkļiem. Sen nebija redzēti arī aktieri izpildām horeogrāfiju, kas jau pats par sevi ir amizants skats. Izrādes beigās tomēr tiek likta daudzpunkte nevis trekns punkts, tādēļ paliekam domājot – kas tad īsti noticis ar izrādes varoņiem?
(Man no daudzpunktes prasījās noņemt divus punktus, tādēļ nodevos interneta meklējumiem, lai saprastu kas un ko, un atradumus ieliku zemāk – post scriptumā. Ja kādam tas arī sniedz atbildes, tad – lūdzu!)
/Foto: Gints Ivuškāns/
Savā ziņā izrādes kamerzālē ir fascinējošas, jo aktieri ir uz delnas, pavisam tuvu saviem skatītājiem, kļūdas nedrīkst pieļaut. Reiz man kamerzālē ir gadījies sēdēt pirmajā rindā, un sakritības dēļ aktieris sēdēja man tieši pretim un klāstīja monologu. Tajā brīdī pamatīgi satraucos, jo, pirmkārt, satrakojās introverta dvēsele, bet otrkārt, manī radās sajūta – ja pakustināšu kaut vienu muskulīti, tad viss būs cauri, monologs nojuks, un būšu vainīga. Šoreiz gan nesēdēju pirmajā rindā, taču viss bija labi redzams arī nostāk – aktieru ķīmija, saspēle, žesti un mīmika.
Izrāde norit vienā cēlienā, un divas stundas uz vietas – tas ir izaicinājums. Vēl jo vairāk – iziešana izrādes laikā ir atcelta, bet iemesli lai paliek noslēpums. Interesants ir zāles noformējums – kičīgs, moderns, interesants, radošs, kas paspilgtina mistisko haosu.
P.S. Internetos atrodu vēstuli no lugas autora Luidžī Lunarī (Luigi Lunari) kādam Igaunijas režisoram, kas satur nelielu daļu atbilžu, kuras man bija svarīgas. Ā – šī izrāde ir Commedia Dell'Arte, Bē – režisors var “Ā” ignorēt un darīt visu pēc saviem ieskatiem. Tā kā punkts Bē man ir skaidrs, atliek noskaidrot, ko nozīmē Ā. Commedia Dell’Arte – tas ir īpašs apzīmējums ceļojošajām aktieru trupām 16. gs. Itālijā, kas uzstājās ar komēdijām un dažkārt improvizēja tajās. Šajās izrādēs bieži izmantoja fiksētus sociotipus, starp kuriem varam saskatīt šīs izrādes galvenos varoņus, kas simbolizē naudu (Biznesmenis), zināšanas (Rakstnieks), armiju (Kapteinis) un zemniekus/nabagus (Apkopēja).