I.                 Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

     Likumprojekts „Grozījumi Ārstniecības likumā” (turpmāk – likumprojekts) izstrādāts saskaņā ar Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2007.-2013.gadam, kas apstiprināts ar Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumiem Nr. 564 „Noteikumi par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2007.-2013.gadam”, kur kā viens no risināmajiem uzdevumiem, lai radītu priekšnosacījumus labai veselībai mūža garumā, ir minēts e-veselības risinājumu attīstīšana un informācijas tehnoloģiju izmantošana.

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

     Attiecībā uz e-veselības ieviešanu, ar Ministru kabineta 2005.gada 17.augusta rīkojumu Nr.560 ir apstiprinātas pamatnostādnes „e-Veselība Latvijā”. Viens no pamatnostādņu „e-Veselība Latvijā” mērķiem nosaka, ka e-veselība uzlabos aprūpes un informācijas pieejamību, pieeju sabiedrības veselības profesionāļiem un institūcijām plašiem sabiedrības datiem, kā arī veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, drošumu un efektivitāti. Ar Ministru kabineta 2007.gada 24.oktobra rīkojumu Nr.660 ir apstiprināts pamatnostādņu „e-Veselība Latvijā” īstenošanas plāns 2008.-2010.gadam. Lai sasniegtu pamatnostādņu „e-Veselība Latvijā” noteiktos mērķus, Veselības ministrija strādā pie pamatnostādņu „e-Veselība Latvijā” īstenošanas plānā 2008. – 2010.gadam noteikto pasākumu ieviešanas.       Atsevišķi pamatnostādņu „e-Veselība Latvijā” īstenošanas plānā 2008. – 2010.gadam noteiktie pasākumi paredz ieviest vairākas jaunas informācijas sistēmas.

     Pašreiz Ārstniecības likumā nav deleģējuma Ministru kabinetam noteikt veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas izveides, papildināšanas, uzturēšanas, likvidēšanas un tajās glabājamās informācijas aprites kārtību un nav ietverts termina „ vienotā veselības nozares elektroniskā informācijas sistēma” skaidrojums.

     Pašlaik sensitīvos personas datus apstrādā šādās valsts informācijas sistēmās:

1.    ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra valsts informācijas sistēma (PREDA);

2.     valsts infekciju slimību monitoringa sistēma (VISUMS);

3.     Veselības norēķinu centra informācijas sistēma.

     Atsevišķas privātās ārstniecības iestādes ir izveidojušas savas informācijas sistēmas, kas nepieciešamas ikdienas darba nodrošināšanai, piemēram, pacientu reģistrs, elektroniskās slimības vēstures utml.

     Apstrādājot personas datus elektroniski, nav iespējams sniegt personai Fizisko personu datu aizsardzības likuma 9.panta pirmajā un otrajā daļā  minēto informāciju par katru datu apstrādes manipulāciju, tāpēc Ārstniecības likums tiek papildināts ar 80.pantu, kas atļauj veikt personas datu apstrādi veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā, neinformējot par to datu subjektu, ja tā ir nepieciešama ārstniecības vajadzībām, veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai vai to administrēšanai, zāļu un medicīnisko ierīču izplatīšanai vai to administrēšanai (Fizisko personu datu aizsardzības likuma 9.panta trešās daļas 1.punkts) un valsts noteiktās statistiskās informācijas vākšanai.

Attiecībā uz bērnu aizsardzību pret vardarbību, saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešo daļu, bērna tiesību aizsardzība īstenojama, sadarbojoties ar ģimeni, valsts un pašvaldību institūcijām, sabiedriskajām organizācijām un citām fiziskajām un juridiskajām personām. Savlaicīga ziņu sniegšana atbildīgajām institūcijām par bērna tiesību pārkāpumiem ir viena no būtiskākajām sastāvdaļām, lai Latvijā darbotos efektīva, starpsektorāla, integrēta sistēma bērnu tiesību aizsardzībai. Saņemot ziņas par vardarbību ģimenē vai aprūpes trūkumu, atbildīgajām iestādēm iespējams gan savlaicīgi veikt krīzes intervenci ģimenē (veikt sociālo darbu, sniegt sociālo palīdzību, nodrošināt psihologa vai cita speciālista konsultācijas), gan veikt ārkārtas pasākumus, lai novērstu turpmāku kaitējumu bērna dzīvībai un veselībai (tai skaitā nodrošināt bērnam ārpusģimenes aprūpi, kā arī saukt vainīgās personas pie atbildības).

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 73.panta pirmā daļa paredz, ka „katra iedzīvotāja pienākums ir sargāt savu un citu bērnu drošību, ne vēlāk kā tajā pašā dienā ziņot policijai, bāriņtiesai vai citai bērna tiesību aizsardzības institūcijai par jebkādu vardarbību pret bērnu, par viņa tiesību pārkāpumu vai citādu apdraudējumu, kā arī tad, ja personai ir aizdomas, ka bērnam ir priekšmeti, vielas vai materiāli, kas var apdraudēt paša bērna vai citu personu dzīvību vai veselību”.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 73.panta otrā daļa paredz, ka „veselības aprūpes [...] darbinieki [...], kam kļuvis zināms par bērna tiesību pārkāpšanu un kuras par to nav ziņojušas minētajām institūcijām (policijai, bāriņtiesai vai citai bērnu tiesību aizsardzības institūcijai), par neziņošanu saucami pie likumā noteiktās atbildības”.

Savukārt spēkā esošie normatīvie akti neparedz pienākumu ārstniecības iestādēm vai personām ziņot tiesību aizsardzības iestādēm par pilngadīgas personas gūtajām traumām, kuru cēlonis varētu būt noziedzīgs nodarījums. Pacientu tiesību likuma 10.panta piektās daļas 6.punktā ir noteikts, ka informāciju par pacientu tiesai, prokuratūrai, policijai, valsts bērnu tiesību aizsardzības inspektoriem, bāriņtiesai, kā arī pirmstiesas izmeklēšanas iestādei  sniedz tikai pēc šo institūciju rakstveida pieprasījuma. Savukārt saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 369.panta pirmo daļu un otrās daļas 3.punktu viens no kriminālprocesa uzsākšanas iemesliem var būt ārstniecības personas vai ārstniecības iestādes iesniegts ziņojums izmeklēšanas iestādei, prokuratūrai vai tiesai par traumām, slimībām vai nāves gadījumiem, kuru cēlonis var būt noziedzīgs nodarījums.  Tādejādi Kriminālprocesa likuma 369.panta izpratnē iniciatīva informācijas iesniegšanai kriminālprocesa ierosināšanai  par personas traumām, slimībām vai nāves gadījumiem, kuru cēlonis varētu būt noziedzīgs nodarījums piemīt ārstniecības iestādēm vai personām.

Ministru kabineta 2006.gada 4.aprīļa noteikumos Nr.265 „Ārstniecības iestāžu medicīniskās un uzskaites dokumentācijas lietvedības kārtība” ir ietverts dokuments „To personu reģistrācijas žurnāls, kas uzņemtas ar noziedzīgā nodarījumā gūtām traumām” un šajā žurnālā paredzēts atzīmēt ziņojuma (par personu, kura uzņemta ārstniecības iestādē ar noziedzīgā nodarījumā gūtām traumām) nodošanas laiku Valsts policijai, personas uzvārdu, kura nodeva ziņojumu, kā arī atzīmēt par personai izskaidrotām tiesībām iesniegt ziņojumu policijā, prokuratūrā vai tiesā.

Aptaujājot  ārstniecības iestādes tika iegūta informācija, ka lielākā daļa ārstniecības iestāžu ziņo policijai, ja ārstniecības iestādē nonācis pacients, kuram konstatētas iespējamas vardarbības sekas, un savā ikdienas darbā izmanto Ministru kabineta 2006.gada 4.aprīļa noteikumos Nr.265 „Ārstniecības iestāžu medicīniskās un uzskaites dokumentācijas lietvedības kārtība” noteikto žurnālu. Vienlaikus ārstniecības iestādes atzina, ka būtu nepieciešams skaidri noteikt ārstniecības iestāžu pienākumu ziņot par iespējamā vardarbībā cietušiem pacientiem (gan pieaugušiem, gan bērniem) likumā.

Ja ārstniecības iestāde ziņos policijai par tādiem likumpārkāpumiem, par kuriem nav paredzētam administratīva vai kriminālatbildība, normatīvajos aktos jau ir ietverts tiesiskais regulējums, kas paredz, ka, ja policijā tiek saņemta informācija, kas nav tās kompetencē, bet ir kādas citas institūcijas kompetencē, šī informācija jānosūta kompetentajai institūcijai. Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 59.panta otro daļu gadījumos, kad policija konstatē bērna klaiņošanu, ubagošanu, apreibināšanos ar narkotiskajām, toksiskajām vielām vai alkoholiskajiem dzērieniem, nelabvēlīgu vidi ģimenē, kā arī citus apstākļus, kas var kaitēt bērnam, tā informē attiecīgo bāriņtiesu.

3.  Normatīvā akta projekta būtība

     Likumprojekts pilnībā atrisina šīs anotācijas I sadaļas 2.punktā norādītās problēmas, jo tiks noteikts viennozīmīgs tiesiskais regulējums šādiem jautājumiem:

1.    Ar likumprojektu tiek papildināts Ārstniecības likuma 1.pants ar 27.punktu, kas sniedz termina „vienotā veselības nozares elektroniskā informācijas sistēma” skaidrojumu un likums papildināts ar 80.pantu, kas atļauj veikt personas datu apstrādi vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā, neinformējot par to datu subjektu, ja tā ir nepieciešama ārstniecības vajadzībām, veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai vai to administrēšanai, zāļu un medicīnisko ierīču izplatīšanai vai to administrēšanai valsts noteiktās statistiskās informācijas vākšanai.

2.    Likumprojekts papildina Ārstniecības likumu ar 78.pantu, kas deleģē Ministru kabinetu noteikt vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas pārzini, sistēmā glabājamos datus, veselības aprūpes organizēšanai, pakalpojumu sniegšanas atvieglošanai.

3.    Likumprojekts papildina Ārstniecības likumu ar 80.pantu, kas piešķir tiesības vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas pārzinim vai turētājam nepieciešamo informāciju iegūt bez maksas, un nosaka to personu loku, kuras varēs iegūt vienotajā veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmā esošās ziņas.

4.    Likumprojekts papildina Ārstniecības likumu ar 56.¹ pantu, kas paredz ārstniecības iestādes pienākumu ziņot policijai, ja ārstniecības iestādē sniegta palīdzība bērnam vai pilngadīgam pacientam, kuram konstatētas vardarbības sekas. Normā lietota citos normatīvajos aktos skaidrota terminoloģija (t.sk. vardarbības veidu uzskaitījums no Bērnu tiesību aizsardzības likuma 1.panta 10., 11., 12 un 13.punkta).

4. Cita informācija

Nav attiecināms.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

     Likumprojekta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstības līmeni ir netieša.

2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

    Tiks veicināta elektronisko pakalpojumu attīstība, kas samazinās veselības nozares speciālistu un iedzīvotāju patērēto laiku, tajā skaitā informācijas par personas veselību iegūšanas laiku, palielinās iedzīvotāju pieejamību veselības nozares speciālistiem un pakalpojumiem, palielināsies sniegto pakalpojumu apjoms un kvalitāte.

     Izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus veselības nozarē, tiks veicināta pakalpojumu un speciālistu pieejamība ģeogrāfiski attālinātās vietās.

     Izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, tiks veicināta jauninājumu un pētījumu veikšana, kā rezultātā tiks sekmēta veselības nozares attīstība un efektīvāka veselības nozares resursu izmantošana.

     Normai, kas saistīta ar vardarbības pret pacientu novēršanu, nav nosakāmas ekonomiskas ietekmes.

3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

      Likumprojekta ietekme uz uzņēmējdarbības vidi ir pozitīva. Administratīvais slogs komersantiem un pašnodarbinātajām personām samazināsies, jo tiks samazināta dokumentu aprite papīra formā, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus.

      Norma par vardarbības pret pacientiem novēršanu galvenokārt attiecas uz valsts pārvaldes iestādēm. Ņemot vērā to, ka pienākums ziņot par vardarbību pret pacientu attiecas uz ārstniecības iestādēm, norma apzināti veidota, lai uzliktu mazāko iespējamo administratīvo slogu, t.i., ārstniecības iestāde pati izvēlas ziņošanas veidu policijai un rakstveida procedūra nav obligāta.

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

     Likumprojekta ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām ir pozitīva. Administratīvais slogs samazināsies, jo tiks samazināta dokumentu aprite papīra formā, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus.

     Norma par vardarbības pret pacientiem novēršanu neietekmē fizisko personu administratīvo slogu.

5. Sociālā ietekme:

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

     Palielināsies veselības aprūpes un farmaceitisko pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem.

 Efektīvāk izmantojot veselības nozarē pieejamos cilvēkresursus, to nodarbinātība tiks optimizēta, kā rezultātā palielināsies veselības aprūpes un farmaceitisko pakalpojumu kvalitāte.

Norma par vardarbības pret pacientiem, tai skaitā bērniem, novēršanu veicinās bērnu un pilngadīgo pacientu dzīvības un veselības aizsardzību, tai skaitā traumatisma un mirstības mazināšanos.

6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

      Izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus veselības nozarē, tiks samazināta dokumentu aprite papīra formā, tādējādi tiks samazināta negatīvā ietekme uz dabas resursiem.

    Normai par vardarbības pret pacientiem novēršanu nav ietekmes uz vidi.

7. Cita ietekme

  Nav attiecināms.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 (tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Turpmākie trīs gadi

1

2

3

4

5

2010

2011

2012

2013

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets 

0

0

0

0

 2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets 

0

0

0

0

 3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets 

0

0

0

0

 4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

0

0

0

0

 5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

Nav attiecināms.

 6. Cita informācija 

     Likumprojektā paredzēto pasākumu īstenošana Veselības ministrijai nodrošināma piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

1)    Saskaņā ar likumprojekta 3.pantu (78.panta otrā daļa), nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektu, kas noteiks vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas pārzini, veselības informācijas sistēmā glabājamos datus, to apstrādes kārtību, tai skaitā ziņu izsniegšanas kārtību (turpmāk – noteikumu projekts).

      Noteikumu projekta izdošanas mērķis ir noteikt vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas izveides, papildināšanas, uzturēšanas, likvidēšanas un tajās glabājamās informācijas aprites kārtību.

Noteikumos netiks noteikta tās vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmā ietveramās informācijas apjoms un apstrādes kārtība, kas noteikta ar Ministru kabineta 2008.gada 15.septembra noteikumiem Nr.746 „Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība”, ar Ministru kabineta 2009.gada 24.februāra noteikumiem Nr.192 „Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība” un ar Ministru kabineta 2005.gada 8.marta noteikumiem Nr.170 „Noteikumi par ārstniecības iestāžu reģistru”. Toties tiks noteikts kā vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas ietvaros tiek organizēta datu apmaiņa starp minētajos noteikumus ietvertajiem reģistriem un pārējām vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas datu kopām.

Par noteikumu projekta sagatavošanu ir atbildīga Veselības ministrija.

     Noteikumu projektu plānots izstrādāt līdz 2010.gada 1.decembrim.

2) Nepieciešams precizēt Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumus Nr.1613 „Kārtība, kādā nepieciešamo palīdzību sniedz bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām”, lai novērstu šī punkta dublēšanos ar likumprojekta 2. pantā paredzētā Ārstniecības likuma 56.¹pantu.

Par noteikumu projekta sagatavošanu ir atbildīga Labklājības ministrija.

    Noteikumu projektu plānots izstrādāt divu mēnešu laikā pēc likumprojekta „Grozījumi Ārstniecības likumā” izskatīšanas Saeimā 2.lasījumā. Noteikumu projekts Ministru kabinetā izskatāms pēc likuma „Grozījumi Ārstniecības likumā” stāšanās spēkā.

 2. Cita informācija

Nav attiecināms.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

 1. Saistības pret Eiropas Savienību

Nav attiecināms.

 2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

Nav attiecināms.

 3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

Likumprojekta 2.pantā, kas paredz papildināt Ārstniecības likumu ar 56.¹ pantu, paredzētais ārstniecības iestādes pienākums informēt atbildīgās institūcijas par vardarbību pret bērnu atbilst ANO Konvencijas par bērna tiesībām 19.pantā noteiktajam, ka dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu bērnu pret visu veidu vardarbību, tai skaitā šādi pasākumi, ja nepieciešams, ietver efektīvas procedūras, lai konstatētu un paziņotu gadījumus, kad bērns cietis no vardarbības.

  4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

Nav attiecināms.

2.tabula

Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

 Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

Komentāri

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

 5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

Nav attiecināms.

 6. Cita informācija

Nav attiecināms.

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

 1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

     Konsultācijas ir notikušas ar Veselības ministrijas Informācijas tehnoloģiju padomi, kuras sastāvā ir pārstāvji no Veselības ministrijas un tās padotības iestādēm, kā arī pārstāvji no Latvijas Veselības aprūpes darba devēju asociācijas, Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Slimnīcu biedrības, Latvijas Farmaceitu biedrības un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas. 

     Konsultācijas ar Veselības ministrijas Informācijas tehnoloģiju padomi veiktas, jo tās sastāvā ir veselības nozares vadošo sabiedrības un sociālo partneru organizāciju pārstāvji.

     Par normu par vardarbības pret pacientiem novēršanu konsultācijas ir veiktas ar lielākajām ārstniecības iestādēm (VSIA „Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”, VSIA „Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca”).

 2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

     Pilsoniskā sabiedrība un sociālo partneru organizācijas un citas iesaistītās institūcijas atbalsta e-veselības risinājumu attīstīšanu un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu veselības un farmaceitiskajā aprūpē.

Ārstniecības iestādes atbalsta nepieciešamību likumā skaidri noteikt ārstniecības iestāžu pienākumu ziņot par vardarbībā cietušiem pacientiem (gan pieaugušiem, gan bērniem).

 3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

     Informācija par aktivitātēm un aktualitātēm, kas saistīta ar e-veselības ieviešanu ir pieejam Veselības ministrijas mājas lapā.

     Veselības ministrijā ir rīkoti semināri, kuru laikā sniegta informācija par normatīvo aktu grozījumiem e-veselības ieviešanai un skaidrota e-veselības nozīme ārstniecības procesu optimizācijai.

     Laikrakstos ir publicēta aktuālā informācija par e-veselību un izmaiņām normatīvajos aktos.

 4. Konsultācijas ar ekspertiem

     Ņemti vērā veselības un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju ekspertu viedokļi, kā arī Veselības ministrijas Informāciju tehnoloģiju padomes lēmumi un ieteikumi.

 5. Cita informācija

     Konsultācijas ir notikušas ar Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātu (tagad – RAPLM).

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

 1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

     Likumprojekta izpildei jaunas institūcijas netiks radītas. Lai nodrošinātu likumprojekta izpildi, optimizēs esošo institūciju funkcijas, kā rezultātā tiks novērsts administratīvais slogs, funkciju sadrumstalotība un pārklāšanās starp Veselības ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm. Jaunas štata vietas netiks radītas, bet tiks optimizētas esošās.

     Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 29.septembra noteikumiem Nr.1119 „Veselības ekonomikas centra nolikums” viena no Veselības ekonomikas centrs funkcijām ir īstenot e – veselības politiku.

Likumprojekta 2. pantā iekļautā norma neuzliek jaunu pienākumu ārstniecības iestādēm. Likumprojekta 2.pantā paredzētais grozījums saskaņo Ārstniecības likuma un uz likuma pamata izdoto Ministru kabineta noteikumu normas ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 73.pantu, uzlabojot vienveidīgu tiesību normu interpretāciju attiecībā uz ārstniecības iestāžu pienākumu ziņot par bērna tiesību pārkāpumiem. Izpratni par vardarbību, t.sk., vardarbības atpazīšanu plānots paaugstināt, īstenojot pasākumus, kas ietverti vairākos politikas plānošanas dokumentos, tai skaitā Programmā vardarbības ģimenē mazināšanai 2009. – 2011.gadam (1.4., 3.2.pasākums) un Rīcības plānā nepilngadīgo aizsardzībai no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību 2010. – 2013.gadam. (1.1.2. u.c. pasākumi).

    Likumprojekta izpildei nav nepieciešams papildu laiks un pārejas periods, kā arī tā izpilde iespējama uzreiz pēc tā pieņemšanas.

 2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

    Sabiedrība pēc likumprojekta pieņemšanas tiks informēta ar publikāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī ievietojot to informācijas sistēmā “NAIS”, bezmaksas normatīvo aktu datu bāzē – www.likumi.lv un Veselības ministrijas mājas lapā.

     Tiks rīkoti semināri, kuru laikā sniegs informāciju par normatīvo aktu grozījumiem un aktualitātēm, kas saistītas ar e-veselības ieviešanu.

     Veselības ministrija sniegs informāciju masu saziņas līdzekļiem par e-veselību un izmaiņām normatīvajos aktos.

     Veselības ekonomikas centrs izstrādās mācību materiālus un programmas par „e-Veselība Latvijā” produktu izmantošanu, kā arī veiks apmācības.

 3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

     Gadījumos, ja ārstniecības persona ir pārkāpusi pacientu tiesības, sniedzot veselības aprūpes pakalpojumus, saskaņā ar Ārstniecības likumu, Pacientu tiesību likumu un Administratīvā procesa likumu  personai ir tiesības vērsties ar iesniegumu Veselības inspekcijā, administratīvajā tiesā.
     Gadījumos, ja ārstniecības persona ir pārkāpusi personas tiesības, sniedzot informāciju likumprojekta 3.pantā noteiktajām institūcijām (informācija, kas sniegta ir par plašu vai ārstniecības personas sniegtā informācija nav nepieciešama likumprojekta 3.pantā minēto institūciju tiesisko funkciju nodrošināšanai), saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu un  Administratīvā procesa likumu personai ir tiesības vērsties ar iesniegumu Datu valsts inspekcijā, administratīvajā tiesā.

 4. Cita informācija

Nav attiecināms.

Rīgā

Nr.32

2010.gada 21.jūnijā

Ministru prezidents

V.Dombrovskis

Valsts kancelejas direktore

G.Veismane